 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
universflora's Journal
Un kad tu ar mani nedaudz
Tad atkal pienāks mazas beigas
Un kailas vainas
Paņem vienus..
Kad es saku,ka paņēmu
Tad paņēmu,
Neņēmu jo negribēju ņemt
Sajaucu ,jo nepatika kārtot
Paslēpu ,jo vienkārši nevarēja
Smaidīju,jo tā sanāca
Mīlēju, jo sirds man lika
Bēgu, jo tā bija drošāk
Dzīvoju?
Dzīvoju, jo es to darīju ar prieku
..jo tā sanāca.
Kāda balta viegla un pavisam gaisa migla
Nokrita no rīta liega
Jo miljoniem mirdzošu un zaigošu zvaigžņu
Vienmēr paņems to ,ko gribēs
Jo tikai tur, tu smelsi īstu brīvi
Un visi skatīsies uz tevi no malas
Kā vienu skaistu spīdekli
Jo tu nepiederi nevienam, bet piederi visiem
Visi tik apsēsti ar brīvību,kā tā pat neprātā vairs nepastāv
Bet neatlaid, neatlaid to vaļā.
Es dzirdu putnus, zāli, debesis un čalas
Es tikai vēlos būt spīdeklis uz nemūžiem.
Uz īsu, bet sasodītas laimes brīdi.
Neatsāj, neatvadies no tās.
Neuzdrīksties.