 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
universflora's Journal
Nemitīgi aizrautīga,
pārsteidzoša ,piepildīta un viegla
iet mana darba diena!
Un ,kad tu jūti, tad jūti un saproti,
ka viss ir līdz galam un varbūt pat pusei.
Bet atpakaļ Es negribi iet
Tik vien kā paskatīties
Puskaila būtne stāv man priekšā,
viegli viļņainiem matiem
Seja nedaudz ēnā
'elpa nedaudz strauja
bet nosvērta.
Iegāju iekšā, apsēdos,
Tas likās nepareizi
Novilkusi garos cimdus
es ķēros klāt
Bet nevajadzēja..
Izgājusi no autopsijas mācību stundas,nesapratu ceļu uz gastronomijas pusi.
Kādēļ ielikt sevi rāmī?
kādēļ apvilkt apli? Ielīst kastē un nelīst ārā?
Viss ir standartizēts ar tradīcijām.
Nu un, ja nerakstu ar atskaņām?
Nu un ,ja savu sprogu kalnu no rītiem neķemmēju?
Nu un kas būs par to,ka mani zobi nav tik taisni kā vajadzētu?
Nu un ,ka mani neinteresē tava aprobežotā pasaule ,kas beidzas ar svītru novilktu tev priekšā?
Kas esi tu?
Kas esi tu?
Es, vēlreiz prasu tev, bet ,lūdzu,izlasi pareizajā intonācijā!
Kas es esmu?
Es esmu kurmis perfektā zālājā!
Atvainojies, viņš aizgāja un tā arī līdz galam īsti nesaprazdams neatgriezās.
Bet Ko es Jums gribu teikt? Īsti neko, bet ar nelielu atkāpi- cieni sevi, dari tā kā tu vēlies, uzskati par pareizu.
Veido pats savu vidi, pats savu pasauli, Iemācies būt neatkarīgs,patstāvīgs un individuāli skaists.
Cel savus sapņus, jo tikai ideoloģija, aizspriedumi un standarti ir iemācījuši šo nejēdzīgo dzīvot prasmi kā būt pašam.