 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
universflora's Journal
Šodien nocepināju savu bālo ādu.
Kā vista tikko no iepakojuma būtu izvilkta,
Tieši tāda sārta un bāla es jūtos.
Tu mani tracini,
Tas arī viss.
Negribu pat veltīt tev šīs dažas rindiņas,
kur notriecu tevi ar mašīnu no klints.
Nē, pat to man negribās un nevajag. Tas būtu pārāk personīgi.
Tu biji, tas arī viss. Vairāk neesi.
Tev J!
Pieaugušo kārtā,laikam, tevi ieceļ tas ,ka saproti,ka nekas dzīvē nav nemainīgs.
Viss mainās un iet uz priekšu, nekad, nebūs tā kā bija agrāk, viss ir nemitīgas pārmaiņas.
Tas jāsaprot, ir grūti, bet jāpieņem.