 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
universflora's Journal
Tagad vari ievilkt elpu un novilkt brilles, kuras jau kādu laiku bija saplīsušas. Nebeidzams karuselis iet tev apkārt. Apstājos, un šķiet,tas viss jau reiz noticis. Vai es to zināju? Vai scenārijs jau uzrakstīts un režisori visas lomas iedalījuši, vienmēr tu vari mainīt visu, tikai dažreiz rokas nestiepjās tik lielas, lai ko mainītu. Ar bērnišķīgu smaidu un vieglām kājām esmu pārliecināta, ka nedzīvojam vienu reizi, ka paliek kāda vēl cerība vai neizspēlēta atlikta loma. Nedomājot, par dziļāku eksistensiālo spēku es nedaudz jūku prātā' vieglā vijolīšu smaržā, nedaudz jūku'
Varu arī labāk. Ko Jums pazistamāku un sakarīgāka.
Velc roku pāri jūras malai
Lai saules vējš iegriež tev spārnus
harmoniskam bezceļam un
čaukstošai miera vētrai
Vien pacel acis
Noglaudi arī smaidam vaigu
Piever durvis,lai sals
nesaldē tavu maigo seju
Rokas pavisam savītas
Acīs staro mirdzumiņi
Un lūpas savilkušās tā,kā
gribētu sacīt mīļus vārdus
Bet tas tikai psihoanalītiķu lepnums.
Tā ir tikai brutāla miesaskāre un apreibināta dzīvesprieka paliekas
... space space.. Sakars!