|
|||||||
universflora's Journal Izģērbt tevi visu Tavu kailu miesu saltu un staltu Tavu gaišo acu pavedinātai locīties un vieglai rotāties Piesmelties un nokrist Nepamosties un smaidīt Ar tavu vārdu maigo bārdas vaigu savilktās lūpās klusējošās domās Es ilgojos, miglojos un mīļojos Viegli klusējošo un rūgti domājošo tevi gribu it visu. Tukšums griež tavu miesu, dzeloņdrātis vēdera dobumā. Mitotiski daloties lielākas rētas tās rada. Man ārkārtīgi sāp. Vienīgi kur varu slāpēt savas sausās asaras ir neveiksmīgos sāpju un izpulēdušu emociju bezsakarīgās rindās. |
|||||||