 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
universflora's Journal
Bīdi, bīdi, bīdīt var mēbeles nevis tekstus, tā pat kā līmēt pastmarkas ar līmi ne mēli.
Kamēr Jūsu mazi sagrauztās dvēseles lēnam atkopjas vai ieslīgst vēl dziļākās depresīvākās pārdomās par rudeni tikmēr es sāku sapņot par aspirīnu. Kas vēl būtu sajutis šo viegli spēcīgo smaržu. Kā svaigi ceptas piparkūkas mazam prertīgam bērnam tā pat man aspirīns un laba daudz ironijas. Kas tevi jauno zēn padarījis tik nomāktu? Liels necenzēti spītīgs sarkasms nāca aiz tevis un nolieca galvu tev priekša. Tu labi kārtīgi uzmeti aci garām ejošajam draugam un pavilki viņa roku.
Sirsnīgi šaurinātā zobupastas tūbiņā palikušas pēdējās spīdīgās izaugsmes molekulas. Vari glābt savu spožo brīvību par vienas plombas cenu , bet atceries salabotais tur paliks uz mūžu, aizvietotais nebūs tik labs kā sākotnējais. Bet ar laiku pie visa pierod. Zobārstainā zebra lika aizvērt tukšo zoburindu,Ellīgi skābā elpa iecirtās tās nāsīs. Nolādētā šujmašīna šī pietvīkusi zilām acīm sāka ņaudēt.
plati uzsmaidīju un teica, ka šī ir tava pēdējā diena.
Paņem tukšu kasti
Ievelc plašu apli
Zīda auklā ietinies
un ar cirvi drebinies.