 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
universflora's Journal
Ceļojums ap pasaules sajūtām bija jauks.
Patiesībā, pēdējā brīža atklāsme nāca pavisam pēkšņi un negaidīti, tā bija par maukām.
Cik rupja reizēm mēdz būt maizes šķēle un siera gabals tai uz virsas, tik pat rupja var būt dzīve ar vārdiem spēlējoties.
Ir vīna glāze pie rokas, galvenais ,lai pati sev pie rokas vēl turos, jo kas cits vēl turēs sevi un tevi pie zemes virsas.
Dažreiz tiek pieķertas negantas domas šaudām nevainīgu cilvēku iegribas. Ir nežēlīga taisnība. Ir gudra sienāžu māja un kāja tavās jaunajās čībās. Paskaties, paskaties, cik daudz aiz loga jau sakritis sniegs, kamēr tu te lasīsi kārtējās dzejas rindas es jau būšu pabeigusi neatskatoties atpakaļ, un tur jau slēpjas tā kurmja aste. Nevajag jau gluži steigties, bet pēc tam vīlies pārsteigums sprāgs laukā.
Paldies, paldies. (aplausi un runas beigas)
Tā arī neko īsti nepateikdams viņš nogāja no skatuves un noslaucīja asaras, morāle bija skaidra.
Tu norāvi jumtu bārbijas mājai!