|
|||||||
universflora's Journal eyes is shut voice is calm no needs to run Just let the space to be a waste No excuse No emotions beyond the time and space between the parallels pulse. blood. and it started all over again. Laiku un telpu nevar nodalīt kā divas atsevišķas lietas runājot par tagadnes izpratni. Kad jau kādu stundu klausos nemitīgajā cilvēku kurkstēšanā un pasaules apcerēšanā un gaidībās uz labāku nākotni, tikmēr kāds pensionārs projicēja ko nebijušu. Viss vairāk viņam bija bail būt par to kas viņš patiesībā ir. pielika roku. sakarsa. nokrita nags. nokrita uzkrāsotais nags. Kāds pacēla kā tādu laimes monētu un iemeta strūklakā. Interesanti, kā šausmināsies apkopējs vai arī tieši tas, laimīgais plastikas moceklis nesīs jaunu veiksmes stāstu pasaulei? Apceri un paceri. Tas ir kaitīgi. kaitīgi ir arī smēķēt, tā pat kā domāt pārlieku daudz ir kaitīgi. Tā ir cilvēces lielākā vaina, domāšana. Nevari neko izgriezt , neko izņemt jo tev nav ko.Bet man pa galvu skraida jauni pensionāri, skraida arī ovālas un kvadrātainas domas ar tukšu vidu. |
|||||||