| par pērlēm |
[Jun. 7th, 2004|10:44 am] |
....es šodien raudu baltas asaru pērles. kaut kur iekšpusē. Kaut kā uz iekšu.
Tāpēc, ka Skaistuma pasaule pienāca tik tuvu... kā ūdenskritums pārlija pār manu galvu. Un saplēsa sīkās spoguļdrumslās samierināšanos ar "no 8iem līdz 5iem" pasauli. Skaistums kā tāda maza domu feja baltām linu drānām atstāja savu nodilušo kedu mazos nospiedumus kaut kur dziļi, dziļi manī... tap-tap-tap-tap-tap....
Ak dievs..nu ne jau kaads viirietis. Tas ne. Buutu par daudz.
Vienkārši acu skatieni un tā "jebko tevis dēļ" sajūta, kas tik ļoti reti nāk līdzi ierastajai "tu tak esi stulbs" komunikācijai.
pardon, pasaule, piedod, ka tevi apvainoju par bezjuutiigu. noliecu galvu. nonjemu cepuri. smaidu - miilestiiba tomeer ir! |
|
|
