12 April 2009 @ 09:56 pm
 
pēc divām garām saulainām dienām, grābjot dārzu un kapus mans lauku brauciens vainagojās ar virkni stāstu.
vairāki tādi sev deprīgi - Aloizs atnāca ar kājām no vācu gūsta līdz šejieniei kājām. Divgadīgs bērns ar neizrunājamu uzvārdu saēdies vecmātes zāles un nomiris.

mans favorīts.
Vecmāte ( saukta par Fīreri) kopā ar draudzeni un sen pirms tā laika kad viņai nāca prātā doma kļūt par māti.
Vecmāte kopā ar draudzeni pie spoguļa pirmsballes pucējas. ilgi pucējas, mainas drēbēm.
vecmāte - draudzenei - nu, kā es tev?
vecmātes draudzene -( aiz skaistuma aizgrābta un nespēdama atrast īstos vārdus) tu.. tu.. kā tāda pilnīgi ļebļava esi!
( ļebļava nenozīmē pilnīgi neko.)