Pirmā daļa .

Niks Nase atgriežās mājas no darba, vēls vakars, klusa iela. Vienā ielas galā maza tukša kajenīca ar lukturīšiem, ielas vidū dzeltena raustās lampa. Viņš iet lēni, smēķējot cigareti, skaumpis, drukns vīrs pusgarā mētelītī.
Pa ielu aizsoļo iedzēris vīrs. Pie kādas mājas stāv vecs policijas busiņš. Garām ejot Niks saveicinās ar šoferi un gandrīz jau taisās iet tālāk, paiet divus soļus pagriežas un lēni pienāk klat šoferim, kurš norullē loga stiklu un sasveicinās.
Niks apjautājas kas noticis, šoferis atbild ka laikam jau sadzīves slepkavība. Gaidot morga mašīnu, miris jauns vīrietis. Stāsta ka sadurts. Kamēr abi runa lejā uzsmēķēt nonak jauns vīrietis policijas formā un ieraugot Niku atplaukst smaidā. Stāsta ka laikam jau viss skaidrs, dzīvoklī dzīvojuši tēvs ar dēlu, gatavojušies ēst vakariņas un tad noticis kas neizprotams, tēvs sadūris dēlu astoņpadsmit reizes ar šašlika iesmu. Spītīgi atsakās paskaidrot kas noticis un savu vainu atzīst pilnībā. Stingi verās sienā un atkārto to ka viņam nav bijis izvēles. Jaunais vīrietis aicina Niku uzkāpt augšā ja viņam ir kāda brīva minūte un apskatīties vai vinam neradīsies kada ideja, jo kā jau abiem zināms, tad vēlāk apcietinājumā būs daudz grūtāk izvilkt atzīšanos, bet bez pilnīgas nozieguma ainas notiesāšana būs daudz, daudz reizes grūtāka. Niks sākumā nelabprāt, bet tomēr piekrīt. Viņš dodas augsup pa kāpnēm un vinam aizsitās elpa un jaunais izmekletājs tēvišķi aizrāda viņam ka viņš par daudz smēķē. Niks norūc kaut ko nesaprotamu pretī.
Viņi ienāk dzīvoklī, kurš visos iespējamos veidos izskatās pēc parasta visumēra vecpuisu dzīvokļa, tīrs un kārtīgs bet sievietes roku tur nejūt. Viss izskatās kartīgi, izņemot vrtuves apakšējo daļu kura ir nošķaidīta ar asinīm. Galds ir sakārtots vakariņām diviem cilvēkiem. Uz galda divi, lieli, balti, tukši šķīvji. Pie virtuves sienas milzīga fototapete ar okeānu, vientuļu salu un palmām. Saulrietā. Uz grīdas guļ jauns cilvēks sadurts tā ka asinis no viņa rētām aizplūdis līdz pat saulrieta iekrāsotajam ūdenim fototapetē. Pa grīdu izmētāti makaroni, izskatās ka notriepti ar mērci, arī sienas no apakšas izskatās kā japāņu gleznas. Pie galda sēž, liels virietis ar nogurušu seju kurš spītīgi un nu jau arī truli skatās uz palmu fototapetēs. Tā ka Niks no kāpšanas ir aizelsies viņš nosēžas vīrietim tieši blakus, elš un pūš. Slauka pieri milzīgā, rūtainā lakatā. Fotogrāfs nozibsnī vēl pēdējo reizi, atpazīstot Niku pamāj viņam un visa izmeklēšanas grupa visi kā viens pazūd no redzes lauka. Niks apjautājas vai te kaut kur ir ūdens. Vīrietis neatbild. Niks paverās apkārt un apgāžot lielu daļu priekšmetu savā ceļā sāk vandīties pa plauktiem kaut ko meklejot. Vīrietis liekas mostas no sapņa vai apmatības. Viņš ar automātisku žestu pieceļoties piebīda krēslu atpakaļ, automatiski sameklē glāzi un ielej ūdeni no tējkannas, noliek glāzi ar ūdeni uz galda un pats stāvus padzeras tieši no tējkannas kakliņa. Niks neskatoties uz viņu, nomurmina paldies un sāk kāri dzert. Virietis noslauka ar plaukstas ārpusi muti, paskatās uz guļošo vīrieti. Viņš bez jautājuma paskatās uz Niku, paskatās uz makaroniem uz grīdas, paskatās uz fototapeti uz sienas. Niks izvelk cigareti un aizpīpē, paskatās uz vīrieti un nejautājot pasniedz to viņam. Vīrietis ievelk dūmu un izpūšot izplūst asarās. Viņš sāk stāstīt par dēlu kurš tieši šovakar nolēmis izstāstīt ka jau kādu laiku tiekas ar kādu sievieti un gribētu ar viņu sākt dzīvot kopā. Par to ka tikai viņš ir sapratis ka sieviete ir viņa bijusī sieva, viņa paša māte. Sieviete kura pirms gadiem ir pametusi viņu vienu pašu ar dēlu. Kuram viņš ir veltijis lielāko sava laika daļu, visu kas palicis pāri pēc darba kuru viņš sācis strādāt lai pietiekoši nopelnītu jaunajai ģimenei. To ka dēls ar kādu tiekas viņš pamanijis jau sen, bet licies ka ja jau to slēpj tad beidzot būs kas nopietns, jo tās čivinošās meitenes nekad uz ilgu nav pieturējušas. Bet to ka tik nopietns, tā viņš nebija domājis. Nebija arī domājis ka greizsirdība kas viņā auga vienā brīdī var partapt tik aklā naidā, tik aklā ka vēl tagad nevar saprats kapēc dēlu kurš jau bija miris vajadzēja ta sacarumot.