Es esmu ļauns, izlaidies, no manis nekas nesanāks, man dzīvē ies grūti, ar mani nevar rēķināties, un vispār - es esmu bezcerīgs un nekam nederīgs gadījums. Tāds mans raksturojums nupat izskanēja, un tas pats, no tā paša cilvēka mutes man tika teikts 10 gadu vecumā. Nav brīnums, ka šos 7 gadus es sevi esmu uzskatījis par sūdu, un mans pašvērtējums ir bijis mīnusos. Tādēļ, ka man ikviens ir varējis uzkāpt uz galvas un pakakāt. Ne tikai vienaudži, arī cilvēki, kuri ir mani visvairāk mīlējuši. Viss, es sākšu domāt par sevi, kļūšu par pretīgu egoistu, kuram par visiem ir pofig. Laikam to arī visi gaida no cilvēka, kurš vienmēr domā par citiem...
Nē, laikam es tomēr nekad nevarētu palikt ļauns. Man sāp...

gara - stāvoklis: crushed