Dziive ir domaata, lai pats samekleetu savas atbildes uz ssiem jautaajumiem. Ja buutu to visu iespeejams uzzinaat, teiksim pamekleejot google, tad vairs nebuutu nekaada jeega visa ssim. Ir jaatrod savs dziives aatrums un savas dziives piepildiijums...

P.S.
Ja pieaugtu, kad vairs neskataas multenes, tad es arii nekad neklluussu pieaudzis :)
Bet pieaug tad, kad speej atbildeet pilniibaa par savu riiciibu un sekaam, kas izriet no riiciibas.

nuja, bet tāpat mazdruciņ gribētos tādu maģisko gooogli!

Jau otrais pēc kārtas, kas piemin "uz kurieni"

Aktuāli.

Kad cilvēks kļūst pieaudzis? (ja tad, kad vairs neskatās multenes, tad man nekad nepieaugt)

Kad sāk uzņemties atbildību par visu to, ko dara. Daži tā arī nepieaug.

Kas ir pilngadība? Apziņa, ka vari pirkt to, ko agrāk nevarēji nopirkt legāli?

Apziņa, ka reiz nomirsi.

Kas nosaka nevainību, fizioloģiski, vai morāli procesi? Kur ir nevainības robeža?

Es teiktu, ka morālie procesi, fizioloģiski var būt vēl nevainīgs, bet morāli...

Vai es gribēšu atgriezties šeit...?

Atgriezīsies, kamēr dzīvosi. No šejienes tik viegli neaiziet...

Vai es baidīšos no tā, ko vienmēr esmu gaidījis pienākam? (manī iekšā sēd maziņš gots)

?

Kreacionisms, vai panspermija, vai varbūt kāda cita pasaciņa?

PAr to vēl zinātnieki strīdās.

Mūžīga mīlestība vai muļķīga, akla ticība?

Vai tās abas nav vienlīdzīgas?

Uz kurieni mēs ejam...

"Quo, quo, scelesti ruitis?"