Neizkliegtais dzejas formā stāv uz galda. Daudz domu galvā, gribas paņemt zīmuli un piebļaut pilnu lapu ar sāpēm un prieku...bet kur es to pēc tam likšu, krāšu kaudzē un mazbērniem došu lasīt? Ko mazbērni ar vectēva domām iesāks? Nu nezinu gan. Bet tik pilna galva...

Rūķīši eksistē? Es gribu kļūt par mājas rūķīti, kurš kalpo saviem saimniekiem, un kā par samaksu nekad netiek padzīts no tuvo cilvēku dvēselēm.

Liesmās raugoties dvēsele sadeg pelnos...un reizēm paliek samīdīta.

Es mīlu savu spēju mīlēt...

gara - stāvoklis: confused