Ķēms

kāda ir atšķirība starp Eviku un Krišjāni? Viens ir otra aizstājējs, kad otram neko vairs negribas darīt? :-) Piem., negribas atgriezties no atvaļinājuma :-), bet citādi taču nav nekāda iemesla tā samainīties vietām… Lieli cilvēki, bet uzvedas dīvaini. Evikas tēls, nezinu, man neatgādina premjeri, pietrūkst stājas, un ne jau lupatās vaina (viņa vienā intervijā sevi prezentēja, teica, ka kādam var nepatikt viņas mati vai kas cits, tur bija neliels uzskaitījums). Nu jā, tagad visi būs dinamiski un strādās ļoti ātri un atbildīgi😀. Varētu kandidēt Marija un Uldis, Marijai ir izteikti pareiza stāja, bet Uldim - spars (ņemot vērā centienus nokļūt prezidenta krēslā), pat žēl, ka nevienam no viņiem nav tādu plānu… Starp citu, Evika iezīmē dzimumu un baznīcas lomu, vismaz izteicienos un ar ārējo izskatu, vienīgi nesapratu halāta lomu, stāvot blakus premjeram, kad viņš svinīgi paziņoja, ka tomēr pametīs krēslu.

gaidu, vai un kad uzziedēs manas gladiolas, šogad laikapstākļi it kā labvēlīgi, laistu un ecēju arī laicīgi😀

īsi - nav loģikas šajās lietās: bērnam - invalīdam, sasniedzot 18 g. vecumu, iesaldēts valsts atbalsts uz apm. 6 mēnešiem (kamēr iestādes un tiesa kārto lietu un lemj), vecāku pabalstu bērna kopšanas atvaļinājumā maksā par katru iepriekšējo mēnesi katra nākamā mēneša beigās, it kā alga par ieguldīto, bet tas (abi gadījumi) taču ir uzturs, valsts, eu!

valdība ir kritusi, jā, tagad laikam 1.septembris tomēr būs, jo nav, kam prasīt naudu...

un vispār... Padomāju un nolēmu priecāties par to, ka valsts man dāvina gadu, ja precīzi - 13 mēnešus, kopā ar bērnu, maksājot man par to algu, lai es audzinātu viņu par Latvijas pilsoni, atbildīgu, saprātīgu un lojālu šai valstij. Es patiešām tā domāju.

vārdu sakot, kursi man beidzās ar 9 pie Denisa par uzdevumu. Uzskatu, ka tā man ir liela "Ziemassvētku" dāvana. Nedomāju, ka mans risinājums vilka uz vairāk par 5 vai 6. Praksē, protams, viss var uzlaboties, ja būs vēlēšanās. Paldies valstij un ES! :-)

Atskaite par kursiem. Gala pārbaudījums sastāvēja no 2 daļām, katrā daļā tests (50 jautājumi) un uzdevums. Bāc, ja es būtu informēta par gala pārbaudījuma specifiku, t.i., briesmu apjomu, vispār nebūtu pieteikusies:-D. Nesaprotu - kam tas vajadzīgs, tik daudz? Par testiem man ir 9 un 10 balles, bet par uzdevumiem - vēl nezinu. Denisam bija labi jautājumi - viss no lekcijām, kuras pilnībā izlasīju tikai pirms gala pārbaudījuma, ņemot vērā, ka lekciju laikā bija periodiski jāskrien barot bērns:-), labi. Paldies viņam. Testi bija normāli, bet uzdevumi - tā, Deniss bija nedaudz pārcenties, lietojot profesionālus apzīmējumus, priekš aptuveni plkst. 20-21 vakarā tas bija par traku:-), līdz galam iebraukt bija neiespējami, ņemot vērā, ka cēlos plkst. 4 no rīta, lai līdz vakaram izlasītu visas lekcijas:-), viss gala pārbaudījums ofic. ilga 3 h, kas bija ierobežots līdz pēdējai minūtei, bet ilgāk arī nevajadzētu, aizmigtu:-). Katrai nodarbībai bija vēl paredzēts tests/uzdevums, ja neizpildi termiņā, netiec pie nākamās lekcijas tiešraides, apmēram tā. Denisa nodarbību testiem bija sava specifika - varēja pildīt tikai ar vienu mēģinājumu - kā sāc, tā līdz galam :-). Baigais. Bet viņš visu laiku veidoja aptaujas, bija jābūt uz vietas, jācenšas būt:-)

mana zelta doma (nēsāju to jau kuro dienu): "Cilvēks var visu, tikai tam visam vajag naudu." :-D Ir arī atkāpe - var aizstāt, kas ir maksimālais variants, katras divas dienas bez naudas ar vienu patiesu draugu, tas arī derētu:-), bet neviens no variantiem nav reāls...

Rīgas pilī pie jaunā prezidenta svinībās vislabāk izskatījās žurnālisti Ina Strazdiņa un Gints Amoliņš, apģērba ziņā un kopumā. Kāpēc nezināmākiem cilvēkiem bija gaumīgāks apģērbs un labāks skats, ja salīdzina ar zināmākajiem…

Tā tie Rīgā arī satikās - Vakilija (Austrija) un Čaks (Dānija). Interesanti un neizsniedzami dzīvnieki, vienmēr apskaužu barotājus, kas tiek klāt otrajā stāvā pie galvas, lai padotu zālīti :-D P.S.Žirafu stāsts. Man ir vairākas Rīgas zoodārza žirafu bildes, viena pat ir izprintēta, tur ir arī Kimi. Tādi gari un slaidi dzīvnieki, ir kur tiekties :-)

Virsraksts Delfos: "BMW vadītājs apdzen motociklu ar 181 km/h un saņem bargu sodu", jautājums - ar cik brauca mocis? :-) Tā ir, kad vadītājs apdzen moci...

IT drošības kursu vada Deniss Čalovskis 😀, nekādi nevarēju atcerēties - kur es iepriekš viņu redzēju/par viņu dzirdēju? 😀 P.S. Tagad būšu baigi gudra😊

ja pieņem - kad notikšķ pulkstenis, tā jau ir pagātne, tad Maikls Džeksons ar dziesmu "They Don't Care About Us" (Brazil Version) ir vistuvāk tagadnei. Tā šķiet dēļ ritma.

dēl šiem te - festivāla vakar rībēja viss līdz šodienas aptuveni plkst. 00.30; izdomāt Rīgā rīkot 12 stundu deju mūzikas tusu - tas ir kaut kas, vajag dalīties ar ienākumiem, citādi dažiem miegs nenāk, kam jāklausās piespiedu kārtā. Mērkaķi. Jau sāku morāli gatavoties Dziesmu svētku tiešraidēm :-D. Nu vakar un šonakt - tas bija gandrīz neizturami. Man patīk tāda mūzika, bet ne piespiedu klausīšanās veidā.  

vakar padomāju datu aizsardzības kontekstā - dzimums mūsdienās ir jau īpaši aizsargājams raksturlielums, jā..., kurš tā būtu domājis pirms gadiem, daudziem gadiem :-)

Par filmu "Blood & Gold" (2023). Sižets - kara beigas, "uzvarētāji" jūt, ka tuvojas beigas, bet vēl iet pakaļ tam, kas nepieder viņiem. Parasti kara beigas asociējas ar to, ka kādam nepaveicas pašās beigās, tādi te ir vairāki, kam nepaveicas :-), asiņu ir samērā daudz, bet brīžiem tā šaudīšanās līdzinās asa sižeta trillerim, piem., ar Stalloni, bet Stallones vietā ir, piem., meitene :-). Sievietes tur šauj un dažreiz trāpa, tas viss iet kopā ar morāli, kas pasniegta. Par to - kā nu kuram paveicas, bet tas ir par maz teikts, stāstā nav nekā īpaši jauna. Iesaku :-)

te Tinas grācija, uzmundrinājums :-)

šorīt piecēlos un galvā skan Notre Dame De Paris - Belle. Skatos Euronews un domāju - pasaulē ir tik daudz politiķu, notiek tik daudz tikšanos, bet karu neviens nespēj izbeigt. Skatos, cik graciozi iet Urzula fon der Leiena un šķiet, ka iet pati Eiropa :-), nu viņai labi sanāk iet ar paceltu galvu un būt viesmīlīgai. Kad iedomājos, ka iebrucēji galināja (turpina) nost bērnus, izved viņus un dara daudz briesmīgu lietu ar bērniem, tiktu es klāt tādiem, tad arī šautu tādus nost, no sirds šautu nost. Vakar bijām uz zīdaiņu peldināšanu, iedomāties neviens nevar, kā izskatās laimīgs zīdainis :-), ja nav redzējis pats savām acīm; peldot ūdenī, sajūsmā sarunājas tāds maziņš:-); vēlos, lai mēs nekad nepiedzīvotu tās šausmas, kas notiek Ukrainā, tas ir jāizbeidz! Nekad neesmu spējusi noskatīties nevienu dokumentālo filmu par Sibīrijas bērniem, tas vienmēr raisa sāpīgas sajūtas, kad iedomājos, kā viņiem vispār dzīvē tā... Tik smagi vispār ir sadzīvot ar tādām atmiņām visu savu dzīvi, ja tik ļoti nodara pāri.  

vecāku pabalsts ir smieklu nauda, procenti, kas nemaz neļauj tupēt mājās pusotru gadu :-D, un tie nenododamie 2 mēneši arī Latvijas apstākļos īsti nestrādā, nav tas vajadzīgs, jo strādāt kaut nepilnu laiku un saņemt pilnu algu ir daudz izdevīgāk; doma jau laba, bet finansiālais jautājums ir svarīgāks, jo bērnam ir vecmāmiņas, viena vēl strādā un paspēj visu - pat pieskatīt mazbērnu :-D, tā lūk, valsts. Latvijā par bērniem domā mazāk, bet neko īpaši nevar gribēt, ja svarīgās nozares iet lejā pa burbuli.

un bez tā visa vēl paspēju no rītiem salaistīt dārza puķes un uztaisīt vakariņas :-D, ne vienmēr gan...