August 20th, 2024

• 8/20/24 09:53 am
• Īsi par 2 atšķirīgiem pieredzes-apziņas stāvokļiem. Jeb būšana par vīrieti/sievieti vai puiku/meiteni.
  
  Būšana par puiku/meiteni ir stāvoklis, kad cilvēks konstanti emocionāli reaģē uz pasaules kairinājumiem bez jebkādas atturības, spējas apdomāt. Tas ir pirmatnējs stāvoklis, āda, kas jānomet pieredzes ietekmē. Realitātes pieredzes/brieduma trūkums.
  
  Būšana par vīrieti ir spēja emocijas raisošās situācijās mobilizēt savus mentālos resursus, lai neļautos pirmajai emocionālajai reakcijai. Jo pirmās emocionālās reakcijas bieži nav tā labākā rīcība/doma, ko manifestēt savā realitātē.
• 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• skats no malas - cilvēka alkas pēc negācijām
• 8/20/24 09:54 am
• Viena no cilvēku fundamentālajām problēmām, ir tas, ka viņi meklē citos ienaidnieku. Iemeslu neuzticēties. Iemeslu ģenerēt pretestības formas "uz n" (novēršanās, negācijas, naids).
  
  Cilvēki meklē žulti citos un turpina to atrast. Jo tāpat kā viņi paši, citi cilvēki arī nav perfekti mehānismi, pateicoties, ka mums visiem ir bināras smadzenes - pieredzam realitāti saraustīti, starp emocijām un loģiku (parasti viens elements prevalē pār otru, raisot personības atšķirības nianses).
  
  Tāpēc esam "faulty mechanisms" (kļūdas pieļaujoši mehānismi), kur katram ir pienākums, pirmkārt, apzināties to, ka vienmēr pieļausim kļūdas, jo mūsu smadzenes ir konstruētas tā, ka tās parasti (ja nav specifiski trenētas), gadiem ritot, nav spējīgas būt konsistentas un objektīvas.
  
  Augstākminētā dēļ nav viedi no citiem ekspektēt to, ka viņi kaut kādā dzīves punktā nedarīs vai nerunās muļķības (tu jau nezini, kas citam tai brīdī dzīvē notiek, kas var izraisīt absurdas reakcijas). Un tāpēc pēdējais, ko dzīvē jādara, ir, paļaujoties u savu pirmo emocionālo reakciju (kuras pariesais cēlonis var būt kas cits, piemēram, grūts darba mēnesis) automātiski jāuztver kāda cita cilvēka paustais kā apzināts kaitnieciskums vai ļaunums. Kā viņa vēlme darīt pāri vai viest un raisīt pasaulē savas negācijas.
  
  Sevišķi svarīgi to apzināties, jo dzīvojam ARHIVĒŠANAS LAIKMETĀ. Jeb laikmetā, kad visa rakstiskā komunikācija tehniski tiek permanenti saglabāta, gādājot cilvēkam iespēju atkal un atkal pārlasīt, piemēram, otra cilvēka pirms mēneša čatā rakstīto.
  
  Cilvēks jau neaizdomājas, ka varbūt tas (rakstītais, ko viņš atkārtoti pārlasa; vai teiktais) bija otra cilvēka vājuma brīdis vai muļķība. Nē, cilvēks biežāk ies aizvainojuma ceļu.
  
  Jo tomēr pasaule griežas ap viņu. Un šis fakts, savukārt, fenomenoloģiski ir kas neaptverami interesants! Tas runā par Šrēdingerisko/kvantu principu "reizē pastāv un nepastāv". Pasaule tiešām rotē ap katru cilvēku unikāli, individuāli, jo subjektīvisms. Un tai pat laikā cilvēku ir septiņi miljardi - vai tas nozīmē, ka ir tikpat daudz pasauļu/realitāšu?
  
  Hanlona asmens princips paredz, ka nekad nevajag attiecināt ļaunu nodomu uz to, kas viegli izskaidrojams ar stulbumu, nolaidību. Nogurumu. Besi. Ar nepadomāšanu pirms rīkošanās, paušanas, rakstīšanas. Ar cita veida problēmām dzīvē, kas kalpoja par katalizatoru. Nevis ar pāridarītāja sirdi, nemirstīgo dvēseli vai vēlmi būt apzinātam kaitniekam. Nē, cilvēki vienkārši pārsvarā ir tendēti kļūdīties, jo pārāk paļaujamies uz savu labo smadzeņu puslodi (emocijas).
  
  Ko iesaku jebkuram cilvēkam, kurš dzīvē daudz šaubās vai kuram liekas, ka viņš pārāk daudz cieš paša reakciju dēļ (been there, done that)? Izraidi šo savu prāta automātiku no sevis! Saki tai nē, iesper sev pa dupsi, kad tā domā, ikreiz! Tā tev tikai traucē uztvert realitāti mazliet skaidrāk.
• 16 atstāja kaut koatstāj kaut ko