June 9th, 2017

• 6/9/17 12:22 am
• Tikko gāju mājās ar maisiņu rokā, kurā gulēja 3 aliņi un kastīte, kur iekšā bija 2 kūkas gabaliņi. Pa tumšu aleju man pretī slāja kāds nabadzīgāka paskata kungs, kurš, sastapis mani, lūdza man kaut ko ēdamu, sakot, ka ir sasodīti izsalcis. Es sākumā atteicu, jo man besī, ka man piedāvā bezvērtīgu citas valsts valūtu (5 dāņu kronas), taču pagājis jau gabaliņu uz priekšu, atskārtu, ka man taču ir DIVI kūkas gabaliņi, un es šovakar esmu tikai viens, tāpēc uzsvilpu, un viņš atnāca atpakaļ. Atvēru kastīti un teicu, lai ņem vienu gabaliņu. Viņš pēc mirklīgas minstināšanās, aizbildinādamies, ka būs netīri pirksti, paņēma lielāko un fiski notiesāja, izdvesdams labsajūtas skaņas. Pateicās, un mēs katrs aizgājām savu ceļu. Kāpēc es izlēmu padalīties? Laikam tikai tāpēc, ka man bija divi gabaliņi, un es varēju sajusties kā tādā stulbā pasakā, kā morāle ir par dalīšanos (ja vien tev ir, ar ko dalīties).
• 11 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• the birth of a salesman
• 6/9/17 09:56 pm
• Vot, vienu gan es varu teikt par dzīvi un saprašanu - esmu secinājis to, ka vairāk par visu nevēlos strādāt KĀDAM. Kāpēc? Tāpēc, ka esmu ievērojis, ka vairums cilvēku vadošos amatos ir deģenerāti, kuri bērnībā tikuši apvainoti vai kā citādi un tāpēc viņi neizturas diezko jauki pret padotajiem. Un tas vēl nav viss - daži no viņiem savu personību neprot nodalīt no darba un izvelk līdz ielās, kur tad uzvedas, it kā viņi būtu kaut kādā ziņā labāki par citiem tikai tāpēc, ka spējuši ilgāku laiku būt paklausīgi un klusēt.
  
  Es tā vietā tagad praktizēju praktiskā biznesa pamatus. Redz, zem maniem logiem jau vairākus gadus pie staba ir pieslēgts dzīvokļa biedrenes velo. Kāds tam nesen nolauza riepu. Uzvilcis uz galvas stilizētu laumiņas kroni un paņēmis vienā rokā nolauzto riepu un otrā limonādes glāzi, pāris stundas centos pārdot garāmgājējiem salauzto velo. Un, ja ne to, tad vismaz riepu. Pats smieklīgākais, ka pirmajās 20 minūtēs man tas būtu izdevies, kad vāciski uzrunāju garāmejošu vāciešu pāri. Un tikai tāpēc, ka man nebija atslēga, lai atdarītu velo saslēgu, vācieša k-gs nenoticēja, ka tas velo pieder man un, paraustot plecus, aizgāja tālāk. Katrā ziņā secināju, ka tas ir daudz vienkāršāk, nekā domāju - ar lielu, sirsnīgu smaidu uzrunāju katru garāmgājēju, it kā viņš būtu one of a kind, un cilvēki tiešām apstājās un ieklausījās.
  
  Turpinot par biznesu - ar savu krievu draugu Masķerovu kaļam plānus visādu kaltētu zālīšu ražotnei. Nošpikojām ideju no viena ex-nariķa, kurš tagad kruķī India-WesternEurope biznesu, pasūtot no indijas visādas zālītes (Ivančaju, asinzāli, u.tml.). Tad viņš tās ekstraktē uz spirta bāzes un sapilda kapsuliņās. Un tad pārdod Šveiciešiem pa 3 eiro, kuri, savukārt, to apjomu tirgo mazumtirdzniecībā par 30 eiro. Sākam apsvērt guerilla sēšanas operācijas random publiskajās un neiekoptās privātajās pļavās. It īpaši jau tas ivančajs un asinzāle aug griezdamās visur. Zinu, nedrīkst šādi mētāties ar biznesa idejām publiski, taču esmu labticīgs ļaudis un uzskatu jūs arī par tādiem. Un tā kā padalos ar šādām idejām, pretī ar lielāko prieku komentāros gaidu idejas analīzi vai attīstīšanu, vai arī vienkāršu komentāru par vai pret tēmu.
• 4 atstāja kaut koatstāj kaut ko