May 15th, 2017

• 5/15/17 05:56 pm
• Turpinies, lūdzu, pēdējo dienu čilaut. Tāda sajūta, ka nokritis kaut kāds smagums no pleciem. Apziņa it kā pati savā nodabā klaiņo dažādos opciju nostūros, alkstot vairāk sev pievērst uzmanību, kā arī aizdomājoties par pretstatu - miesu un tās labklājību. Šķiet, ka sirdī arī ir mieriņš, jo varu ļoti labi koncenrtēties darbiņa tikumam un dažādiem pienākumiem.
  
  Miers arī jums visiem, mazie dzīvnieciņi!
• 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• that's enough internet for one day
• 5/15/17 06:49 pm
• Mazliet spriedām par šausmīgāko iespējamo nāvi. Neviens neparedzēja, ka man būs trumpis. Vienkārši nesen uzdūros kādam video, ar ko man tomēr būtu jāpadalās. Video ir par to, kā dažreiz dzīvītē lietas notiek tāpat par spīti visam. Šajā gadījumā kāds vīrietis, rūpnīcas strādnieks, tika ierauts metāla troses tinamajā aparātā. Viņš varbūt būtu izdzīvojis, ja vien kāds no blakus esošajiem, nobiedētajiem strādniekiem pirmajās sekundēs pēc traģēdijas būtu pieskrējis klāt un piespiedis lielo, sarkano "izslēgt" pogu, kas karājās virs aparāta, kas tikko viņa acu priekšā bija aprijis kolēģi. Taču vismelnākā no ironijām tikai sekoja - troses tinamais pēc strādnieka ieraušanas uz mirkli apstājās, jo cilvēka kauli izrādīja pretestību, taču tad tas turpināja darboties, trosei pārgriežot iesprūdušo ķermeni, detaļām aizlidojot pa gaisu, līdz palika tikai kaut kāda nenosakāmaa gaļa un kāja, kas ironiski ar katru apgriezienu troses aparātā iesita pa kastīti, kur atradās "izslēgt" pogu, tādējādi liedzot iespēju citiem strādniekiem kaut kā apstādināt šo miesas kāro aparātu (gan jau beigās aizdomājās, ka var izslēgt elektrību; kaut gan tas varētu būt sarežģītāk, nekā izraut dakšu no rozetes).
  
  
  Uzskati sevi par brīdinātu.
• 2 atstāja kaut koatstāj kaut ko