pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis

November 18th, 2015

par to, kādu stilīguma pakāpi esmu zaudējis gadu laikā
11/18/15 08:33 pm
Neesmu redzējis salūtu kādus gadus 5-6. Šis vakars būs īpašs ar to, ka, manis spiesti, apmeklēsim šo šķietami bezjēdzīgo pasākumu. Hah, tas man liek atminētis savas ūber nonkonformista *slash* tīņu dumiķa dienas. Kaut kad pāris gadus pēc milēniuma ar LV skinhediem pēc kaut kāda punk konča ex-RTU kafejnīcas telpās, gājām skatīties salūtu. Biju mazs dumiķis. Mums bija riktīgi alkohola inducēti "sieg heil", ideja par to, ka vajadzētu atrast agresīvi noskaņotus krievus, piekaut viņus un nofilmēt to, jo tajā laikā pseidolegālā (man liekas, ka to beigu beigās aizliedza) bumfights.com par violence footage piedāvāja doļikus "sākot no 100$ par pāris min. garu materiālu). Biju operators. Krievus, protams, neatradām. Piepisāmies, un skinhedi, šķiet, sāka pizģīties savā starpā.

Bet tas dumpinieciskumā ir nozīmīgs gads ar to, ka, salūta laikā būdams uz Vanšu tilta, es apgriezos uz otru pusi un gaidīju, kad salūts beigsies, pūļa ovāciju un alko/pseidopatriotisma ekstāzes apņemts. Kāpēc es tā rīkojos? Tikai, lai justos labāk. Nebija pat nevienas meičas apkārt, kurai tādi izpatikt. Jā, manā pasaulē meičas parādījās jeb sāka parādīties tikai ap to laiku. Līdz tam man bija pārāk bail no viņām (nu, līdz 18 g.v.).
1 atstāja kaut ko atstāj kaut ko

Joņevs = Filipa Deruma pseidonīms
11/18/15 08:34 pm
Bļaģ, Lasot "Jelgava '94", es vienmēr atduros pie tā, cik ļoti manā apziņā protagonists atgādina quizer. Ne-nor-mā-li. Visa viņa domu gaita, domas par mūziku, viedokļu maiņa, attiecības ar vienaudžiem un jaunuvēm - tas viss ir totāls Filips. Manuprāt, abiem jaunajiem ārtistiem vajadzētu iepazīties un, kas zina, moš pat veikt kādu koloborācijas projektu, ņemot vērā, ka Filips arī ir no pāķiem (bērnību pārdzīvojis Jelgavā un, pieņemu, izbaudījis šo to no grāmatā notiekošā). Jā, es lasu vairs it kā neaktuālu literatūru un skatos vairs it kā neaktuālas filmas, jo vienkārši tad, kad tās bija aktuālas, man bija pofig.
9 atstāja kaut ko atstāj kaut ko

ieskats manā bērnības māxlā
11/18/15 10:04 pm
Ak jā, šādus zīmējumus bērnībā (nez, no 6-7 g.v., līdz 13 g.v., kad nostabilizējās ideja par datorspēlēm, plus, pieeja tām) ar flomasteriem zīmēju uz A4 lapām. Tā principā bija mana turn-based (but in my mind- real time) strategy without any gaameplay functions, only artistic ones. Tas ir, tur nebija nekādu noteikumu. Ja uz pretējā kalna ir snaiperis (parasti zīmējos bija 2 distinktīvas puses, kas izpaudās kā ģeo.elementi, ēkas, u.tml.), tad, ja viņš bija "ļaunā snaipera" field of view (t.i., ļaunais snaiperis viņu varēja redzēt- citiem vārdiem, starp viņiem abiem bija novelkama taisna līnija kā šajā zīmējumā (starp spotter un heli)), tad viņš tika nošauts. Uh, tur bija tik daudz nerakstītu likumu, ka man šodien, romantiskajā vasarā (kāds mīļš cilvēks jau man sācis masēt muguru, garlaicības un manu bērnības murgu mākts...), tas jāpārtrauc. Vakarā, ne vasarā.
1 atstāja kaut ko atstāj kaut ko