Biju jau aizmirsis, cik ahujenna ir šī muzačka. Man ir tiešām žēl, ka uz pasaules ir tik daudz cilvēku, kuri nespēj izkāpt no kāda stila, žanra, no kādas domas, idejas un tādējādi izbaudīt visu plašo, košo mūzikas paleti. Jāpiebilst, ka šajā postā runāju par "moderno" mūziku.
Tagad sāku klausīties laikam savu The Cure mīļāko albumu -
Seventeen seconds. Man laikam šis albums tik ļoti tīk, jo tas ir tik piezemēts un tik ļoti minimālistisks. Bet, nu, jā, es vispār vairāk fanoju par viņu agrīno daiļradi (meloju, jo, saprotams, ka mīlu arī "Disintegration" albumu un, ai, vispār visus pārējos). Noklausieties, teiksim, "Play for today", "In your house" vai "Seventeen seconds" ("A forest" nemaz nepieminēšu, negribu izklausīties banāls) un pasakiet - vai nav kruta? It sevišķi tas, cik kruti ir dziesmu sākumi. Man vienmēr ir patikuši izcili dziesmu sākumi (skatos uz skaņdarbu "Seventeen seconds").