March 24th, 2014

• par labu liriku un mākslu to rakstīt (mūzikā)
• 3/24/14 10:19 pm
• OBLIGĀTI noklausieties Simona Krasta skaņdarbu "Vērplis" (1. skaņdarbs pleijerī, diemžēl nekur citur nevaru atrast). Tik kruts synth džoj divižn ar, iztēlojieties, inteliģenta R.Gobziņa manieres stāstošo liriku! Ļoti, ļoti apburoši!
  
  
  Jā, šis ir kārtējais (pseido)lost gem - vēl viena izcila dziesma, ko es kaut kad pasen biju noklausījies un, notvīcis tīksmē, aizmirsu uzrakstīt par to. Vientuļa, izcila dziesma, kam lemts pazust 40-50 gadīgu dračītāju cietajos diskos (no offense, biedri). 

  
  

  Saprotiet, šajā skaņdarbā ir viss, ko es dievinu lirikas pišanā. Un vispār strukturāli. Es mīlu šādu liriku. Tā negriežas ap kaut ko konkrētu - "ūū, man ir tāda un tāda sāpe, neviens mani nesaprot, tāpēc esmu īpašs, un viss ir savādi". 
  
  
  Un, saprotiet, nevienam īsti neinteresē tā dziļā doma, kas ir Tavā Lirikā. Tā ir Tava Lirika, draugs, tā ir skaista, ja tevi pazīst un zina kontekstu, bet bez tā tas viss ir tukši vārdi kādam citam, kas Skaņdarbu dzird "no malas" vai, esot atbilstošajā pasākumā, taču neesot pazīstams, ar grupu, kas šobrīd spēlē. Zinu vienīgi pāris gadījumus un varbūt vienu, divus cilvēkus, kuri ir spējīgi Savas Intīmās Lietas iepīt savas mūzikas lirikā tik skaisti, ka neticas (J.Simanovičs, piemēram). Bet citu cilvēku "sāpe" vai kas tur parasti izklausās tā "ai, es, šķiet, jau esmu šo kaut kur dzirdējis, un kāpēc man vispār jācenšas tagad salikt kopā izbļautās/slikti izdziedātās lirikas gabalas, lai rastu kopēju ideju par dziesmu". Es nezinu, gan jau, ka kļūdos, bet es ļoti labi jūtu to atšķirību tirpās un smalko tinumu izjūtās, kad tiek spēlēta/klausīta mūzika X ar liriku X un pēcāk mūzika Y ar liriku Y. Protams, ka man "labāk patiks" tā dziesma, kas nav par "indivīda sāpi" (vai arī, ja ir, tad ir tiešām ļoti literāri kvalitatīvi uz smalki uzrakstīts; vai atbilstoši mūzikas skanējumam drīzāk), bet gan par kādu abstraktu ideju, kas, dziesmai skanot, pārtop aizraujošu fraktāļu peldē. 
• Current Music: S.Krasts - Vērplis
• 4 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 3/24/14 10:59 pm
• Kaut kā, stāstot Ritai par MSK vēsturi, nonācām līdz LV mūzikas producentam Enijam Maikam (rekur dzirdams viņa MSK 1. albuma "Mīcītājiem" vienas dziesmas diezgan kruts remix). Un tad es atceros, ka pirms gadiem 5, kad es kaut cik aktīvi sekoju LV alternatīvajai mūzikai (šķiet, tā nebija tik pamirusi PR ziņā kā tagad), klausījos vienu Janas Hermann izpildītu un Enija Maika "sarakstītu" (precīzi nezinu) skaņdarbu "Saules Grieži". Tiešām sasodīti laba dziesma (atskaitot atlikušo skanējumu no 03:18), momentā atceros, ka man patika viņas vārdu izruna/daļējā izdziedāšana. Tās īpatnējā maniere drīzāk. 
  
  
  Bļaģ, brīžiem liekas, ka vieglāk būtu dzīvot (nav jau grūti, godīgi sakot), ja es staigātu apkārt ar uzkārtu zīmi uz kakla - ļoti ieinteresēti attiecos pret neierasto, īpatnējo, savdabīgo (jeb "man patīk tas, kas citiem mēdz nepatikt, bļaģ"). Varbūt tad mani, piemēram, kādreiz uz ielas vai koncertā uzrunās kāda meitene, kura nav "gribu tevi izdrāzt šovakar" vai "omgyouresoawsomewtfbbqlolgonnacutmywristsxxx4you" tips. Man liekas, ka tas ir skumji, ka tas dzīvē ir noticis tikai vienu reizi. Man ļoti nepatīk, ka cilvēki ir tik tendeciozi savā spējā vadīties pēc aizspriedumiem un falšiem priekšstatiem, kas gūti no klusajiem telefoniem vai vizuāla sprieduma ("Jā, Bob, izskatās, ka viņi ir teroristi - tā videokamera uz viena no džeku pleciem no šejienes izskatās pēc raķešmetēja [pilots un ieroču operators lido un konversē vismodernākajā AH-64 Apache uzbrukuma helihoptera versijā, kaut kur Helmandā, virs talibiem un draudzīgajiem karavīriņiem zaļajā, kas nepārtraukti sauc pēc uguns atbalsta; iekšā ir komfortabli, apkārt lidvīru kabīnēs mirdz daudz dažādas krāsainas gaismiņas, un tas viņu legālā, xARMYx prescribed amfetamīna tripa comedown uzlabo, liekot viņiem atcerēties par mājām Detroetā, krāsainu luksoforu un skatlogu rindām, kas tik koši mirdz, mašīnai ripojot cauri naksnīgajai pilsētai]. Jā, Bob, tas noteikti ir raķešmetējs. Aizdedz viņus! [Bobs atklāj uguni no uz helīša purna uzmontētā 30mm kalibra ķēžliegabala ar naktredzamību, lāzera precizitāti (runājot par cipariem un gaišajām krāsiņām Heads up Display'ā; gaiša krāsa - siltums; termālā kamera, ne naktsredzamība, Ulvi), kafijas sildīšanas iespēju diviem vienlaicīgi, nemaz nerunājot par visu, ko var darīt ar 30 mm M230 ķēdes lielgabala stobra caurumiņiem, kad helīts dus angārā - jā, jūs sapratāt pareizi - pietiekoši daudz lubrikanta (parasti in the xARMYx ir pieejams tikai industrial grade lube, bet tas nemaina ta darbības principu), un es pat to sauktu par mīlēšanos, nevis drāšanos.] Jo savs zirgs ir jāmīl.)
  
  
  Smieklīgi vai nē, bet stāsts par "Bobu" ir patiess (rekur video, kur var redzēt, KĀ Tas notiek) - paldies, starp citu, Bradlijam Čelsijam Manningam par šo u.c. wikileak'os "nopludināto" (neizklausās pēc slapjā sapņa? man nezkāpēc ir šāda asociācija) video. ASV Apache piloti reiz pieļāva tieši šādu kļūdu, noturot par teroristiem un visa ļaunā sējējiem, musulmaņu žurnālistus (viens pat laikam bija no Reuters vai kā tamlīdzīga-starptautiska), un pamatojums tiešām bija uz viena džeka pleca turētā pro videokamera. Lai arī 
• 2 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 3/24/14 11:07 pm
• Lol, tā ir, ja uznāk grafomānija, yo, aizmirsu pašu svarīgāko - iedot to feino J.Hermanes dziesmiņu "Saules Grieži". Baudiet! Un vēl - tas, kā es pabeidzu postus. Metodes nosaukums "pohujā".
• 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko