pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis - November 24th, 2013
November 24th, 2013
- 11/24/13 09:56 pm
- Kad pār pasauli gāja ņūmetāla vilnis, tad pasaule vēl bija jauna. Man tiešām ļoti patika Korn un Limp Bizkit. Pēdējā mazāk. Korn vienkārši bija ļoti atbilstoša manām tīņa emocijām. Tā kā es diezgan labi sapratu angļu val., es varēju perfekti personificēties ar liriku. Domāju, ka citi arī. Tā un tā, bet pasaule bija naiva tāpēc, ka cilvēki tiešām ļāvās patiesām emocijām, iegrimstot mūzikas veldzē. Tagad kaut kāds sūda revival indie rock, revival of post punk and revival of my grand grandmothers bony ass ir, vispirms, indivīda poza, brīžiem bezmazvai tāds kā pamatpostulāts viņa neapzināti niecīgajai un īsajai eksistencei (un līdz ar to pasaules eksistencei).
Uh, atvainojos, dienasgrāmatiņ, bet man tikko bišķi padaudz iegrieza, tāpēc...
Over and out.
-
0 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- narkotikas, par kurām neviens nerunā
- 11/24/13 10:57 pm
- Faking resnais Ulvis dodas sirot, nogalināt, marodierēt, savā ceļā cenšoties atrast pēc iespējas vairāk saldumus. Un aprīt tos. Jā, aprīt. Tā kā faking suņi rij pārtiku. Tā kondori mielojas ar līķiem, iztēlojoties, ka koijoti ir tepat, aiz stūra. Un mana latviešu valodas skolotāja spēlējas ar savu klitoru, skatoties uz to, kā es stumju māgā Svetlanas. Ja man ir jāizvēlas dievs, tad tas ir Svetlana. Vienīgi vairāk par 10 es nevaru aprīt, jo, aj tomēr tā gadās, tad es mēdzu nakts vidū pamosties un izvemties kaut kur pie gultas (pēdējo reizi par laimi es tēmēju un trāpīju bļodā, kur tās iepriekš bija ievietotas). Izvēmos, iemalkoju glāzi ūdens un turpināju gulēt. Tā lūk.
-
1 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 11/24/13 11:12 pm
- Toms Grēviņš ir tāds pimpis, ka, nezinu, nav vārdu, vienkārši pizģets. Jā, es arī vēlos pelnīt naudu ar to, kas man patīk. Bet tāpēc nevajag izpist pēdējo necenzēto vidi īsviļņos.
Lai arī man tā riebjas, jo man riebjas radio kā tāds, tomēr, ja es iztēlojos, ka kaut vienam, kaut diviem vai divdesmit diviem tas patīk, tad man gribas, lai kāds samaļ to tik neestētisko dauņa seju into nice pulpy consistency. No harm intended. Man riebjas vardarbība, jo esmu gļēvulis. Bet šeit, kur ir runa par brīvību mūsdienu kontekstā, respektīvi, kaut ko tādu, kas jau knapi turās ar pāris irstošiem diedziņiem, es nevaru neteikt savu vārdu. Jo ticiet man, es vislabprātāk paklusētu, jo runājot es radu tikai un vienīgi stulbumu, kas principiāli ir absolūti nevajadzīgs, jo pasaule ir pārpilna ar to, un tas jau sen ir pieņemts par normu.
Tā ir viena no simtiem lietām, ko es nepieņemu (nevis nevaru pieņemt).
-
1 atstāja kaut koatstāj kaut ko
Powered by Sviesta Ciba