Pizģets. But 'scuse my rudeness, bet es noteikti nodzīvotu vēl, nezinu, 40-50 gadus vai cikturmansakritīs, ņemot vērā the "new, better, more humane and "civilized" world" and its' scientific breakthroughs in medicine, nezinot, ka karijs patiesībā ir dažādu garšvielu maisījums (kādu? in dženeral par to šeit). Man likās, ka karijs aug kā lapas vai pipari. Bet īstenībā jau es mānos- neticu, ka Nāciju Līgai ir prātā paturēt mūs dzīvus ilgāk par to, cik vajadzīgs. Un cik ir vajadzīgs?
Jautājiet to sev. Vai simts (citās valdībās vaiāk/mazāk) vīru izdomāta ideja par to, kā ir jādzīvo tev un kad tev ir jāpārtrauc dzīvot tā, kā tev ir mācīts dzīvot līdz šim (darba tikums un likums, un sociālais pienākums strādāt). Saodīts, to taču noteikti izdarīt ir tik grūti! Jo tieši šīs 100 nepārtraukti mainīgās un/vai rotējošās sejas - tieši viņi izdomāja, ka tev pirmos dzīves 18 gadus ir jāmācās vispirms iemācīties to, kā mācīties "šīs sistēmas ietvaros". Un tad, kad šķietami tika iemācīts tas, tad notika mācīšana strādāt. Pārsvarā "mācīšanās strādāt" notika relatīvi agri - jau tīņu vecumā, iepriekš "apmācītajiem" vecākiem (kuri, protams, paši strādā, ir apmācīti un, būdami vecāki, ir apmācīti citus ievirzīt šajā gultnē; citi parasti ir viņu bērni).
Un tā tu iemācies mācīties, mācīties strādāt, strādāt un nodot šo informāciju citiem, lai viņi varētu veikt šādu pašu ciklu (protams, es šeit apzināti izlaižu vārdu "nomirt", jo tas ir pašsaprotami, kas noslēdz ciklu; un ļoti skumji savā ziņā, šķiet, jo skumjāk šajā konekstā). Tu to iemācies tik sasodīti labi, ka vari pamosties nakts vidū un noskaitīt ritmiski hujzin, kaut kādus hidroelektrostacijas saražotās eleketrības datus,
Un tad tev to visu atņem, sakot, ka tu esi pelnījis atpūtu. Mūsu valstī tev kā tādu ņirgāšanos izmaksā niecīgu summu, kur tev jāskaita santīmi, lai nebūtu jāpārvācas uz nabagmāju (vēsturiski - pensionāru vislielākais bieds). Protams, labāk, nekā nekas, bet, ja tev pēkšņi piegriež iespēju pelnīt to naudu, ko varbūt esi pelnījis līdz šim, tad tas varētu būt pārāk drastiski - rezultāts tavā apziņā. Jo ja tu saņēmi, teiksim, 900Ls un pēdējos 10 gadus visa dzīve tika ievirzīta tā, ka katrs tās materiālais aspekts balstījās uz šo paredzamo naudas summu, ko saņēmi katru mēnesi. Un tad tas tiek iznīcināts, jo tev pasaka, ka tu esi pārāk vecs, lai strādātu. Kāds vispār ir pensionēšanās vecuma pamatprincips - ideja aiz tā? Jaunu, svaigu asiņu iepludināšana? Es nespēju iedomāties pietiekoši svarīgu argumentu, kā dēļ visa tava dzīve, viss tas, ko tu esi mācījies un kam tu esi gatavojie, un ko esi darījis - kā dēļ tam visam jātiek nogrieztam. Un bez reālas iespējas ļaut vidējam cilvēkam turpināt dzīvot tā, kā ir dzīvots līdz šim (materiālo aspektu dēļ).