April 3rd, 2013

• *few spoilers*
• 4/3/13 11:10 am
• Beidzot izgāju Bioshock: Infinite. Uz hard patiesībā bija grūtāk, nekā domāju. Kādās 2 vietās uzliku grūtības līmeni uz medium, lai varētu nogalināt manas meitas mātes spoku, tikai, khm, tādu, kas eksistē citā dimensijā. Acīmredzot biju slikti ieguldījis naudu vigoru un ieroču uzlabojumos, lai gan, jāatzīst, kopš spēles pēdējā ceturtdaļā dabūju to apģērba gabalu, kas uzlādē šāviena spēku ar katru nogalināto, plus, "tunnel vision" apģērba gabalu, kas dod +25% spēku tēmētiem šāvieniem, bet -25% netēmētiem, vairs nebija tik grūti. Darbināju pārsvarā tikai divus plazmīd, tfu, vigorus - ugunīgo roku (nav saistīts ar masturbēšanu, bet gan nogalināšanu ar liesmu) un, kā to sauca, "bucking bronco" vai kā tamlīdzīgi, kas advancētā stadijā ienaidniekus man apkārt uzlidina gaisā un liek tur tiem bezpalīdzīgi levitēt, ļaujot man tos apšaut ļoti vienkārši (ņemot vērā, ka, kamēr viņi karājas gaisā, katrs pēriens ir sāpīgāks).
  
  Atceros, ka mani ļoti aizkustināja pirmā Bishock beigas, bet tās tomēr bija tikai beigas, jo līdz tām nebija baigi daudz hintu par to, ka "es esmu lelle, es esmu naratīvs". Un nevajadzēja arī, jo tāda veida stāstu ir vieglāk nospoloit, nekā to, kur runa ir par kvantu fiziku, stīgu teoriju un tamlīdzīgām lietām. Šajā spēles daļā gan man jau kopš paša sākuma tika teikts, ka viss ir "constant and variable", un tas bija ļoti labs driving force, lai turpinātu un noskaidrotu mistēriju ar daudz lielāku interesi, nekā pirmās daļas gadījumā. Nezinu, vai tāpēc, taču šīs spēles daļa mani sižetiski aizrāva krieni vairāk. Mazliet pietrūka Bioshock ieroču apgreidi un dažādo patronu tipi, bet apgalvot ko tādu būtu piekasīšanās sīkumiem, jo šis ir varens stāsts. Kas zina, ja būtu vairāk sīkumu un gadžetu, tad varbūt es mazāk uzmanības pievērstu pārējai spēles pasaulei. Pretēji Bioshock pirmās daļas brīžiem ļoti nogudrinošajiem tuneļiem, šī daļa bija ar patīkamu nelinearitātes piegaršu dažos tās etapos. Varbūt tas ir aizspriedums, varbūt kādā citā pasaulē es nedomāju, ka redzēt debesis - tas ir būt plašumā, un būt plašumā - tas nozīmē nebūt iesprostotam smalkā zemūdens kanalizācijas šahtā. Tas tomēr kaut ko izsaka, ne?
  
  Jā, šī ir varena spēle. Beidzot varu skatīties/lasīt visus spoilerus un uzzināt, ko es nesapratu pareizi un ko sapratu nepareizi.
• 9 atstāja kaut koatstāj kaut ko