March 17th, 2013

• 3/17/13 12:47 am
• Biju aizmirsis, cik ļoti patīk "padusmoties" par to, cik sūdīgi ir dzīvot "suck-future" pasaulē. Vispār man kļuva žēl biedrus, kuri tur dzīvo. Nespēju iedomāties, kā es varētu nesajukt prātā, ja dzīvotu valstī, ko labprāt pārdēvētu par Whoremother (jeb Anglijā) - tur taču vislaik ir jātripo zem kaut kā ļoti spēcīga, lai izturētu to visu spiedienu un "nerealitāti". Es ceru, ka nesaprotat, par ko es, jo patiesībā nav vērts. "Suck-future" will get even more suck-i-er, gribam to vai nē. To nevar izmainīt neviens. Tā ir apzināta virzība. Daudzus gadu desmitus (simtus?) ilgi kalts ģeniāls plāns vai nejaušība - nav svarīga "suck-future" jeb mūsdienu izcelsme. Tas, ka mēs kaut ko protam definēt, nemaina pašu definīciju (cik ģeniāli, bļa).
  
• 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 3/17/13 04:28 pm
• Laikam tomēr ir kuņģa čūla. Sāpes ir precīzi tādas, kā tās apraksta citi sāpjubrāļi un māsas. Un tās parādās arī kaut kad pa dienu, kad sākas pirmais stress, hehe! Es šonakt biju ļoti priecīgs, jo nesāpēja nemaz. Vispār man patīk iztēloties, ka man ir jēls kuņģis. Vai jēlums uz kuņģa. Kas asiņo, struto un sazin ko vēl dara.
• 3 atstāja kaut koatstāj kaut ko