June 13th, 2012

• 6/13/12 02:02 pm
• Patīkami viltīgo smaidu konvencijas kura tur gada trešās vietas ieguvēja. Bērnībā skaistā, bet uz vecumu ne tik skaistā Nataška jeb manā galvā Alisīte.
• 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 6/13/12 02:28 pm
• "Do not fucking bite the hand that drugs you" - kāds cilvēks par farmācijas kompānijām. Protams, viņš runā tikai par šauru aspektu, kas saistīts ar būšanu high, lai gan te mēs varētu parunāt par to, kas ir "būt high", jo kāds varētu apgalvot, ka jebkurš ķīmiski inducēts apziņas stāvoklis ir būšana high. Un man būtu grūti tam nepiekrist. Tāpēc izvēlies to, kas tev patīk vislabāk, paklusē un izbaudi!
  
• 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 6/13/12 05:26 pm
• Tikai zīdītāji izjūt piparu dedzinošo efektu. Pirmā doma, kas man ienāca prātā, kad izlasīu to, bija par putnu apokalipsi un piparu gāzi kā sliktu līdzekli cīņā pret to.
• 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 6/13/12 05:45 pm
• Šodien sapratu, ka man jāklausās grupa "Kino". Bet es nezinu, ar ko sākt. Man, teiksim, baigi patīk dziesma "Pārmaiņas". Esmu pārliecināts, ka kāds no manas friendlistes noteikti plaši pazīst grupu, tāpēc varētu man ieteikt, ar ko sākt. Es zinu, ka izklausīšos muļķīgi to apgalvodams Coja kontekstā, tomēr man vairāk gribētos kaut ko mazliet "anti-balādisku"- tādu, kā ir dziesma, ko iemetu.
  
• 7 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 6/13/12 06:05 pm
• Beidzot es mazliet pieskāršos īstenībai.
  
  Par to jaunieti, kurš nolēca no Vanšu tilta un to, cik šausmīgi vienaldzīgi visi tajā noskatījās. Man liekas, ka sabiedrība kārtējo reizi tikai bija sabiedrība. Un, dzīvojot kultūrā, kas celta un balstīta uz nāvi gan kā izklaidi, gan kā nenoliedzamo un neizbēgamo, man nemaz nešķiet, ka ir tik šausmīgi noskatīties kāda pašnavības mēģinājumā. Pat pretēji - man tas liekas aizraujoši. Tas ir tāpat kā es un citi vēlētos redzēt dokumentālu video, kurā redzams, kā "vidējā" amerikāņu ģimene, kas aizbraukusi uz safari šaut dzīvniekus vai pat vienkārši palūrēt, top dzīvnieku saplosīta. Tas ir dabiski. Un tāpēc sabiedrību nevar vainot par to, ka tā izrāda interesi par nāvi. Tās ir alkas, ko nevar aizpildīt mākslas (izteikti vardarbīga kino vai literatūras) abstraktā būtība - nāve "dzīvajā" vienmēr ir bijusi krutāka. Agrāk, kad nebija izdomātas cilvēktiesības, bija tāda impērija vai drīzāk tūkstoš tādu, kurās sabiedrība izklaidējās, skatoties kā tā indivīdi cīnās cits pret citu līdz nāvei. Neaizmirsīsim arī par tik populāro izklaidi - noskatīšanos nāvessodu izpildē.
  
  Ak, valsts. Kopš tās pirmatnējiem veidojumiem tu mūs esi barojusi ar nāvi, bet tagad, kad mums šīs krūts piens ir liegts, dusmojies par to, ka mēs interesējamies par to, kas reiz bija tik normāls un pieņemams. Kā tu tā vari mūs nesaprast? (īstenībā jau valstij vienalga, jo tie ir daži stulbi indivīdi, kuri dusmojas)
  
  Šausmināties par sabiedrības vienaldzību ir tas pats, kas teikt, ka mēs dzīvojam saliedētā un izpalīdzīgā sabiedrībā - skatīšanās mākoņos. Sabiedrība ir sīksta un īgna, un nedraudzīga. Savukārt cilvēks - lai arī neierobežots savā stulbumā, var izrādīt vispārsteidzošāko līdzjūtību un sirsnīgumu, izpratni un cilvēkmīlestību. Tāpēc arī mīlam cilvēkus, bet nicinam sabiedrību (ņirdzu par savu mazliet paradoksālo domāšanu).
• 1 atstāja kaut koatstāj kaut ko