June 1st, 2012

• 6/1/12 08:55 am
• Tas ir pārsteidzoši, cik precīzi prāts spēj atcerēties sen nedzirdētu dziesmu liriku. Es tiešām tikai ar auss galu šovakar izdzirdēju šo dziesmu, meklējot labus piemērus, ar ko pacienāt citus. Un tagad tā man neļauj aizmigt, skanot galvā un visbeidzot liekot piecelties, apģērbties (jo istabā ir tik auksts kā pagrabā), pieiet pie datora, ieslēgt to un noklausīties vairākas reizes iepriekš piesaukto dziesmu. Pirms piecelšanās, protams, tika iztirzāts arguments par to, ka vairs aizmigt nav īsti jēgas, jo ir jau pusē deviņi, bet tas lielā mērā pateicoties nevis mūzikai, bet manam neveiksmīgajam vakarnakts negulēšanas eksperientam, kā mērķis bija atgriezt sev normālu miega režīmu, neguļot nakti un nākošajā aizejot gulēt vairāk kā savlaicīgi. Nogulēju faking 18 vai 17 stundas cerēto 8-10 vietā. Man patiesībā ir vesels atvilkņu skapis ar neveiksmīgu eksperiementu aprakstiem. Tas ir, ja man būtu sekretāre, kura dokumentētu manu dzīvi. Ē, man tikko prātā iešāvās ģeniāla doma - varbūt to var darīt tas cilvēks, kurš ložņā/-ja pa maniem epastiem? Viņš izskatās esam pietiekami ieinteresēts manā dzīve, ka, šķiet, varētu pierakstus veikt bez maksas un ar zināmu atdevi. Un man beidzot būtu iemesls nopikt atvilkņu skapi. Vispār vārdi "atvilkņu skapis" neko daudz par sevi nepastāsta, jo daudziem skapjiem ir atvilknes. Ar šo skapi es domāju tādu, kāds bija Skallijai un Malderam viņu kabinetā un vispār birojos. Labāks nosaukums varbūt būtu mapīšu vai dokumentu skapis, bet es par to vēl šaubos.
  
• 10 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• par narkotikām, mūziku, asociācijām un mūziku
• 6/1/12 09:30 am
• Es agrāk, būdams mazāks, nereti aizdomājos par to, ka vēlētos visiem pasaules cilvēkiem, kuri to nav pamēģinājuši (es arī neesmu pamēģinājis injicēt, bet spēju iztēloties, cik baudpilni tas ir) injicēt heroīnu. Tikai tāpēc, lai viņi zinātu, ka var arī justies labāk. Es zinu, ka tā būtu pandēmija (atsauce uz Ķīnu un opiju pirms cikturtiem pāris gadsimtiem), bet cilvēks ir pelnījis atpūsties. Un nevis vienkārši gulēt gultā un nervozi domāt par rītdienas iespējamajām sāpēm, bet gan AT-PŪST-IES. No vārda "sapūt". Kurš teica, ka sapūt ir slikti? Vārdam ir negatīva noskaņa, bet kurš pie tā ir vainīgs?! Un kurš teica, ka dzīve ir "all work and no play". Kurš idiots teica, ka tā ir jādzīvo?! Parādiet man viņu, un saplēsīšu visus argumentus atņirgtiem zobiem, neteikdams ne vārda, varbūt vien klusi izdvestu pāris nopūtas, kas varētu būt izkārtotas secībā, ko zinātājs noteikti raksturotu kā dabisku, un nopūtu skanējums liecinātu par lielu, lielu, pašpietiekamu un sasodīti vienaldzīgu baudu.
  
  Ļoti labi apzinos, ka iepriekšējā rindkopā runāju par lielu "Rietumu civilizācijas" diezgan moderno problēmu. Un būtībā ņirgājos par to (but hey, that's what I do). Un es šo problēmu ļoti labi apzinos, jo es esmu tās, khm, pirmajā brīdī gribēju rakstīt "upuris", bet tā vietā labāk izvēlēšos "moceklis", bet atkal vārdam ir ļoti negatīva noskaņa. Bet šoreiz mūs izglābs musulmaņu fundamentālisti, jo ar vārdu "moceklis" domāju to apziņu, ar kādu, kā mums stāsta ziņās, iet bojā teroristi pašnāvnieki. Tomēr tas viss, ko varētu nosaukt par manām mirkļa domām, kas tiek fiksi iemestas klabā, ir muļķības. Es tikai rakstu rakstīšanas pēc. Sauksim to par grafomānisko rītu, kad aizmigt nav iespējams.
  
  Vēl viena maza piebilde. Mani brīžiem ļoti kaitina, ka, izrunājot vai uzrakstot kādu vārdu vai frāzi, es uzreiz atceros dziesmu, kam šis vārds vai frāze ir piederīgs. Teiksim, ja es saku, ka zinu, ka ejam "īstajā virzienā", tad ar to es domāju, ka es zinu Kartāgas dziesmu "Īstajā virzienā" (īstenībā man vienkārši galvā sāk skanēt ārprātīgi burveklīgi vienkāršā un krutā basa partija un vārdi par ceļa zīmi, ko puisēns pagriež īstajā virzienā). Un, ja es uzrakstu "aizmigt nav iespējams", tad man galvā sāk dziedāt J. Simanovičs.
  
  Ziniet, man sāk šķist, ka ar Death in June klausīšanos man tā kā atnāca atpakaļ sen aizmirsti audiāli pārdzīvojumi. Tagad gribās arī klausīties visu to, ko klausījos, kad klausījos Death in June. To pašu Kartāgu, kuru varētu nosaukt par vienu no savām mīļākajām Latvijas grupām (kas reiz bijušas). Un tad vēl neviltotā sajūsmā atkal klausījos Swans "Children of God" albuma gabalus.
  It kā varētu secināt, ka mans prāts ir neatgriezeniski sapisies ar skaņām, asociācijām un visu pārējo. Bet es jūtos sasodīti labi.
  
  P.S.
  Šis totāli nav "serotonīna/norefedrīna posts" par savu garlaicīgo dzīvi. Es patiesi rakstu no sirds, šņuk. Pār manu vaigu notek imagināra asara, un es, sajuties netīrs kā katoļu pamatskolas audzēkne, kura piedzīvojusi izvarošanu ar izteikti netīrīgu vīrieti, lēnām dodos dušas virzienā un pretī jaunai dienai, kas sola man atnest daudz jauka, pārsvarā šī posta kontekstā (hah, izklausās, ka es runātu par narkotikām, taču tā nav, lai gan mūziku par tādu varētu uzskatīt, ja mēs paplašinam definīcijas un arī nedaudz pieveram acis).
• Current Music: kartāga - atnāc rīt
• 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• kabinets
• 6/1/12 11:49 am
• Tikko piezvanīja Miks un iemainīja divas ieejas uz šo koncertu (ko es ļoti gribēju apmeklēt, bet biju mazliet piemirsis), pret manu necilo basģitāras kabinetu (tas ir necils, jo man nav naudas, par ko pirkt izcilus). Bet vispār to nedrīkst saukt par necilu. Ja tas būtu cilvēks, viņš noteikti apvainotos.
  Esmu nospēlējis uz tā daudzus, daudzus mēģinājumus un koncertus, bet tas nekad mani nav pievīlis. Varbūt šad tad tonāli, jo tam ir izteikti zemie vidi un ne tik labas ļoti zemās frekvences (augšas ir okej). Un varbūt arī atskaitot brīžus, kad tika spēlēts noteikta izmēra un apdares telpās, kur tā skaņa šķita par klusu. It kā tā nevajadzētu būt, jo ir normāli 450W @ 8 Ohm, bet tomēr ilgu laiku (arī koncertos) tā dzinējs - arī nosacīti necilā basģitāras galva (kas šobrīd pieder Aiga - darbojās tikai uz pusslodzi, t.i., 150W, jo mans biedrs elektronikas speciālists Nauris, iepriekšējais īpašnieks, teica, ka, lai galvu padarītu jaudīgāku, vajag ieguldīt naudu. Tas izklausījās ļoti loģiski (bija vairāk pamatojuma, nekā "nauda"), tāpēc nācās koncertos, kur paši vedām savu aparatūru, nereti izlīdzēties ar uz maksimāli uzgrieztu māster un gandrīz maksimāli uzgrieztu gain. Tomēr bija normāli. Galvenais ir kaut cik dzirdēt sevi, lai varētu spēlēt kaut cik taisni kopā ar visiem un izbaudīt koncertizjūtas. Kaut cik ir ļoti relatīvs jēdziens, though.
  
• 8 atstāja kaut koatstāj kaut ko