April 18th, 2012

• 4/18/12 05:19 pm
• Mēs ar māsu, pretēji pieņemtajai nejaušības praksei, bijām ļoti gaidīti bērni un ieņemti ar lielu mīlestību un tai sekojošo pienākuma apziņu. Uzzinājis to, es tagad jūtos kā mīlestības kamoliņš. Varbūt tāpēc es esmu tik pozitīvs cilvēks - jo mani bērnībā ļoti mīlēja? Varbūt tas izskaidro faktu, kāpēc man kopumā vairāk veicas, nekā neveicas - jo mani mīlēja (un ķipa mīl)? Nevar zināt.
  
  Un kā ir ar tevi - tu biji paredzēts?
• 30 atstāja kaut koatstāj kaut ko