September 29th, 2011

• 9/29/11 02:25 pm
• Mēs ar Filipu šorīt, agri no rīta, izgājuši no Simona dzīvokļa pēc nelielas, spontānās ierakstu sesijas nesapratām, ko ar Simonu darīt. Mēs izgājām un visu ceļu līdz mājām raustījām plecus par to, ka tā nevajadzētu būt, cik tas ir neveselīgi personībām paciest jebkāda veida bulšitu/aizvainojumus radīšanas procesā no cita puses. Jo daži cilvēki ir nejūtīgi kā 80 gadus veca onkuļa sačervelējušais dzimum(Pimpis), bet daži - jūtīgāki. Bet Simons šito NEKAD neatzītu.
  Ko darīt, ja ir cilvēks ar kuru tu gribi "uzlabot attieccības" tāpēc tādā nolūkā centies runāt par potenciālo sāpi un lietām, kas traucē gan cillvēciskajām attiecībām, gan mūzikai (vismaz mums), teiksim, neieklausīšanās. Mēs secinājām, ka grupa tā tomēr nevar eksistēt, un tā arī ir - vairs mums tā normāli eksistēt nav sanācis, kopš no grupas ar laiku aizgāja cilvēki, kurus Simons tipa kaut cik uzklausa (vecuma atsķirības?) - Valdis un Juris. Mazliet smieklīgi, bet, kad tikko atnācu spēlēt uz MSK (2007. pavasaris, šķiet), Simons absolūti nebija tāds rage cilvēks, kurš savu rage neprastu neizlikt uz grupasbiedriem. Un atceros, ka pat, ja kaut kāds tāds farss tad notika, tad Valdis ātri viņu apklusināja, būtībā sakot: "Simon, nedirs".
  
  Es saprotu, ka skanu kā broken record šajās situācijās. Reizē arī vēlējos norādīt, cik sūdīgi jūtos par to, ka man jāpiever acis, faktiski ignorējot viņu kā cilvēku, lai tikai normāli varētu kopā ar viņu spēlēt šāda veida attiecību kontekstā. Saprotiet, labas mūzikas radīšanas dēļ cilvēks (es vai Filips) var pieļaut ne tikai to vien, ja aptveram pieļaušanas annāles populārās mūzikas jomā. Varbūt atšķirība ir tā, ka mēs ar Filipu neesam pieraduši, ka mums vecāki vai sabiedrībā regulāri kakā sejā? Es nezinu, bet pat tad cilvēkam būtu jābūt spējai no malas uzmest sev aci un pavaicāt: "Am I doing something wrong? Because something clearly isn't working with these people". A cilvēki, kuri Simonam "nepārmet" un tā, ir svētība. Jo viskrutākais ir visu dzīvi nodzīvot, nedomājot un neanalizējot problēmas, lai arī kādas tās būtu. Jo tas (mūsu problēmas) ir friggin scary. Jā, es ņirgājos jau šobrīd, jo tas ir tik faking easy, bet mazas (milzīgas) spīts dēļ nekas nemainās.
  
  Atkal atgriežos pie vecās, labās tēmas, bet, kā redzat, ir iemesls. Vai cilvēks var pievērt acis uz cita personības defektiem (un nespēju tos nekādā veidā labot, nu, vismaz konvencionālām metodēm ne), lai tā vietā kopā radītu foršu mūziku? Tas ir, tu piever acis, saņem nepamatotus pārmetumus kādu brīdi, bet tad dziesma ir gatava, un visi ir priecīgi. Līdz atkal - kaut kas jādara, saruna nonāk līdz tēmai "spēja ieklausīties, ko cits tev vēlas pateikt", un viss atkal strauji iet lejup pa kalnu.
  
  P.S.
  Es ceru, ka liku pietiekoši noprast, kāpēc vispār vēl uzturu attiecības ar S. It's just music. Man citas lietas neinteresē. Un man nevajadzētu nemaz citām lietām interesēt, ņemot vērā, ka esmu tāds un tāds, hehe, nu, slikts cilvēks pats, tāpēc viss, ko saku par S, neskaitās, jo pats esmu slikts cilvēks, tomēr citā ziņā, citā jomā.
• 3 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 9/29/11 04:08 pm
• Man atkal sāk likties, ka cilvēkiem masveidā kaut kas ir uznācis. Tādas kā mēness fāžu ietekmes, nevar saprast. Visi par kaut ko sūkstas, murmulē klusi pie sevis. Es vairs neredzu cilvēkos nekādu mirdzumu, vēlmi pacelties augstāk. Tā vietā ir. Nekas.
  
  Pēc kāda laiciņa šajā postā izdarīju izlabojumu, kas to tagad padara bezjēdzīgu. Un tas ir "es tomēr šeit nerunāju par visiem".
  
  EDIT: Tagad šis ir absolūti sūkājošais posts.
• 8 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 9/29/11 07:05 pm
• Man rudens atnāk ar mazliet saasinātu uztveri un spēcīgāku vēlmi pēc harmonijas nevis manī, bet visapkārt (hoho!). Es nedaudz jūtos kā šajā dziesmā.
• 8 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 9/29/11 08:28 pm
• Man liekas, ka cilvēki mani lielākoties pārprot, jo es pārāk šauri izsakos. Bet, lai izteiktos plašāk, man vajadzētu prasīt no viņiem pārāk daudz laika, un tas vairs nav labi, jo tad es būtu runātīgs cilvēks. Baigā smieklīgā dilemma, ne?
• 5 atstāja kaut koatstāj kaut ko