December 19th, 2010

• tour de france
• 12/19/10 03:28 am
• Pienākuma apziņas dzīts, fiksi uzcepu Ž tūres apskatu.
  
  Pēc bundzinieka atgriešanās no trimdas Apvienotajā Karalistē, Židrūns beidzot varēja veikt savu pienākumu otrā albuma un fanu priekšā - sarīkot nelielu izbraukumu pa Latviju, skandinot dzeltenbaltdzeltenas melodijas, kā arī šo to zināmāku, visos valsts nostūros. Tūri sākām 9. novembrī un beidzām 11. decembrī - spēlējām katras nedēļas nogales piektdienā un sestdienā, izlaižot vienu nedēļu pa vidu.
  Sākām ar Liepāju, renovēto "Fontaine Palace". Sen nebijām kāpuši uz lielas skatuves, tāpēc iekšā bija mazas trīsas, bet tas viss pagaisa, izskanot pirmās dziesmas akordiem. Skaņotājs kā vienmēr bija uzdevumu augstumos, tāpēc muzikāli viss noritēja bez īpašām aizķeršanām. Vienmēr esam vēlējušies pateikt viņam paldies, tāpēc, vecīt, ja tu lasi šito, zini, ka mēs tevi gribam apskaut.
  Pirms Židrūna uzstājās grupa Lokators - Židrūna mazais pusbrālis, kurš dīvainā kārtā šeit tika sagaidīts un aizvadīts ar klausītāju ovācijām. Pēc Lokatora uzstāšanās fiksi skrējām pārtapt Židrūnā, kamēr Aldis lubricēja publiku ar dziesmas "Dzīvīte, dzīvīte" interpretāciju. Runāšu fanu vārdiem: Židrūns nospēlēja ļoti kruta. Mums pašiem gan īpaši nepatīk spēlēt uz lielām skatuvēm, jo, pirmkārt, ir daudz grūtāk savstarpēji sabalansēt instrumentu skaļumus un, otrkārt, ir tāda mazliet stulba sajūta, ka esi pārāk tālu no klausītājiem, tāpēc mums pašiem šis koncerts likās mēreni viduvējs. Ballīte pēc koncerta blakus esošajā viesnīcā, kā vienmēr, bija burvīga. Sveiciens visām Ingām!
  Gandrīz vai aizmirsu pastāstīt pašu interesantāko: no savas alas iznāca pats karalis Luijs F., lai aizietu uz beksteidžu, izdzītu ārā visus dīdžejus ("Everyone who's not in a band fuck off") un pateiktos grupai Židrūns par lielisko koncertu. Visticamāk, ka viņam patīka mūsu pēdējā blūzroķīgā dziesma "Vecene"; heh, bet kāpēc mēs pirms cik tur tiem gadiem zaudējām paša Luija organizētajā mūziķu konkursā "Flashlight"? Dīdžeji, krietni cilvēki, kas mērojuši tālu ceļu, lai nospēlētu labu ballīti, tika izdzīti no kluba, jo Luijam nepatika tas, ko viņi spēlē - tajā haosā viņš pat paspēja ar kājām pamīdīties pa Rudaka viniliem. Vienā brīdī Luijs aicināja mūs, grupu Židrūns, atkal kāpt uz skatuves ar mērķi sašķaidīt stikla pudeles un spēlēt kaut kādu whatever mūziku. Pudeles tika saplēstas - zāli pāršalca kūtrs klusuma vilnis ("like, wtf?"), un Luijs ar kaut kādiem random cilvēkiem paņēma rokās Židrūna uz skatuves atstātos instrumentus un sāka spēlēt kaut kādu jau iepriekš dzirdētu mūziku. Cilvēki kopumā bija neapmierināti, jo diezgan brutālā manierē tika pārtraukta normāla diskotēka. Man arī nav nekas pret to, ka mans instruments tiek spēlēts, bet kāds, kurš redzēja, man teica, ka Luijs manu basģitāru aiz stīgas esot pakāris uz mikrofona statīva - to gan es viņam nekad nepiedošu, jo, lai arī šis cilvēks ir daudz paveicis Liepājas labā, tik daudz necieņas vienā vakarā liecina par zināmiem personības defektiem.
  Nākošais koncerts bija Rīgā, velobārā "Mīt". Šadi koncerti mums vairāk iet pie sirds - paši savedām savu aparatūru, visu smuki izkārtojām, noskaņojāmies un, klausītāju vārdiem, atkal nospēlējām kruta. Pašu domas par kvalitāti, kā tas nereti gadās, nebija viennozīmīgas, heh. Es ātri aiztinos, tāpēc neredzēju ballīti, bet cilvēki bija pārsteidzoši daudz - bāra vidēji lielās telpas bija pārbāzstas - tapēc, gan jau, bija arī jauka pēcgarša.
  
  Nedēļu vēlāk, apvienojuši spēkus ar vienu no valsts superīgākajiem ansambļiem Bērnības Milicija, braucām uz citu Latvijas pusi - vispirms Latgali un pēcāk Zemgali. Brīnumainā kārtā ļoti ātri uzgājām Preiļu "PAKAC" (idejiski līdzīga vieta Kuldīgas "NEKAC") - tā ir ļoti patīkama vieta pašā Preiļu sirdī - tur var gan spēlēt koncertus, gan komfortabli izgulēties otrajā stāvā. Žēl, ka tonedēļ tas bija trešais pasākums pēc kārtas, tāpēc atnāca ļoti maz cilvēku. Nepārspīlēju - kad spēlēja Židrūns, zālē bija kādi 7 klausītāji. Nospēlējām labi, koncertzāle un skaņa, lai arī par ierobežotiem līdzekļiem, bija tuvu izcilai. Organizators solījās samontēt koncertierakstu ar videoierakstu (tikām filmēti), tā kā pastāv iespēja, ka dabūsim foršu materiālu. Ballīte arī bija interesanta: tā kā cilvēki, ieskaitot organizatorus, ātri vien atstāja PAKAC, Židrūns un Bērnības Milicija kļuva par vienīgajām dzīvajām dvēselēm visā PAKAC'ā. Īstā piedzīvojumu meklētāju garā devāmies reidā pa vietējiem klubiem - pilsēta nav daudz ballīšu vietu (dažās ir liela iespēja dabūt pa seju), tāpēc samierinājāmies ar pie PAKAC tuvāko esošo klubu "Neatceroskāsauc". Ai, ko tur daudz stāstīt. Vienīgi varu piebilst, ka iztikām bez incidentiem ar vietējo faunu un floru.
  
  Nākošajā rītā abas grupas lēca mašīnās un devās uz Jelgavas "Melno cepurīšu baleriju". Bez īpašas kavēšanās (kas bija ieplānota) ieradāmies un sākām sarežģīto skaņošanās procesu. Īstenībā jau tas nav nekas sarežģīts, taču šoreiz nezināma iemesla pēc visi mikrofoni bija atteikušies strādāt tā, kā tas tiem būtu jādara, tāpēc pastāv iespēja, ka vokāla ziņā abas grupas izklausījās mazliet savādāk, nekā pierasts. Jā, skaņojāmies vairākas stundas, mazliet nokaitinot paši sevi un, iespējams, potenciālos klausītājus; ļoti ceru, ka klausītāji saprot, ka pie šādām aizķeršanām reti kad ir vainīgi paši mūziķi. Liekas, ka nospēlējam godam - tie, kas bija atnākuši klausīties mūs, bija priecīgi. Ja man būtu jāizsakās vērtējoši par "Melno cepurīšu baleriju", es teiktu, ka kopumā viss ir forši, atskaitot skatuves novietojumu: tā atrodas starp bāru un izeju, un starp skatuvi un pretī esošajām sēdvietām ir labi ja 1,5 m, tāpēc, kamēr spēlēju, bija tāda sajūta, ka uzstājos Rīgas Stacijas laukuma tunelī - random cilvēkiem, kuriem pilnīgi pofig par to, ko mēs daram, nepārtraukti dreifēja garām skatuvei no bāra uz izeju un vice versa. Jā, kaut kas man tomēr nepatika lielākajā daļā publikas. Visnepatīkamākais brīdis bija, kad spēlēja Bērnības Milcija - kaut kāds, atvainojos, piepisies lops piegāja pie Jura (Bērnības Milicijas ģitārists/vokālists), kurš tikmēr spēlēja, un bļāva, lai viņš nospēlē kaut kādu tur populāru dziesmu, un, streipuļojot pāris centimetru attālumā no Jura mikrofona un pedāļa, netīšām uzkāpa Jura pedālim, tādējādi sačakarējot dziesmu vai tās daļu. Necieņa pret mākslu ir viena no spēcīgākajām necieņas formām, manuprāt. Tāpēc iesaku "Melno cepurīšu balerijai" nolīgt kādu džeku, kas vaktē skatuvi, jo, acīmredzot, tur ir elementi, kuriem trūkst elementāras pieklājības spējas. Ja jau runājam par nepatīkamo, tad turpināšu ar to, ka klubs mums, abām grupām, pēc koncerta atteicās maksāt honorāru, par ko vienojāmies, kad sarunājām šo koncertu, tā vietā piedāvājot tikai vienu trešo daļu no solītās summas. Smējāmies šiem viņu vārdiem: "Pat grupa Tesa neprasa tik daudz, cik jūs." Bet runa taču nav par naudu, bet gan par attieksmi un vienošanās pildīšanu - nedz Židrūns, nedz Bērnības Milicija nav labdarības pasākums: mašīnas rij benzīnu kā trakas un kunģi ikdienas patērē zināmu daudzumu pārtikas; ne jau mēs par to smieklīgo summu pirksim zeltītas jahtas, haha. Cik sapratu, šī nesaprašānās ar naudu bija sanākusi tāpēc, ka mēneša beigās, kad notika koncis, klubiem parasti ir maz naudas, plus, kaut kāds iekšējās komunikācijas feils. Viss tomēr beidzās labi - dabūjām solīto un devāmies atpakaļ uz Rīgu mazliet vīlušies. Nu, nepatīk strīdi par naudu, nepatīk.
  
  Pēc nedēļu ilgas pauzes devāmies uz Valmieras "Nepabeigto debesskrāpi". Man liekas, ka tas ir pašsaprotami, ka tur nevar būt slikts koncerts. Nojauta nepievīla - lai arī pēkšņi tika konstatēts, ka nestrādā basa kombis, visas trīs spēlējošās grupas (Židrūns, BM un Lokators) nolaida burvīgus koncertus ļoti atsaucīgajiem un jaukajiem cilvēkiem. Nē, tiešam, paldies jums, debesskrāpja publika, jūs esat vieni no labākajiem! Šis bija mans pirmais koncerts, kad uz skatuves reāli nevarēja dzirdēt basģitāru, un tāpēc nācās spēlēt, klausoties skaņā, kas plūst no zāles. Šķiet, tas visām grupām izdevās ļoti labi. Par šo vietu un pasākumu varam teikt tikai to labāko - negribu izklausīties pēc dirsā līdēja, tāpec pievērsīšos nākošai dienai.
  Tūres pēdējais koncerts norisa Jaunpiebalgas kultūras namā. Labākais, kas tur bija, ir beksteidžs - Guntara Rača un visu pārējo meža zvēru cienīgs, tāds ar daudz spoguļiem, gaismām ap tiem, šo to dzeramu un uzkožamu un, pats galvenais, dušu ar karstu, karstu ūdeni. Šoreiz uzstājāmies bez Bērnības Milicijas - tikai Židrūns. Koncertu sākām ar "Veceni" - sākumā likās, ka cilvēkiem baigi patīk, bet koncerta gaitā pamanījām šādus tādus elementus ar skaļu muti un alkoholu sistēmā, kuriem mēs ļoti nepatikām. Viņi bļāva visādas nesmukas lietas, viens pat divreiz uzkāpa uz skatuves ar atvērtu bikšupriekšu; cik sapratu, viņš aicināja mūs, khm, viņam atsūkāt. Īpaši nevar pārmest - mēs tomēr esam diezgan glīti zēni, sevišķi jau tajos jaunajos, apspīlētajos tērpos, un es vispār kaut kur lasīju, ka homoseksualitātē tagad ir modē. Bet kāpt uz skatuves ar negatīvu attieksmi, kamēr tur ir mākslinieki, ir liela necieņa, tāpēc mēs ļoti priecājamies par diviem mūsu faniem, kuri novāca šo pēc homoerotiskas mīlestības izslāpušo dzīvnieku. Un tas pat nav viss: vienas dziesmas laikā kāds apaļš un liels stāvs sāka rosīties ap mūsu bundzinieka muguru - nesagaidījis dziesmas beigas, šis elements pieklauvēja pie bundzinieka pleca un diezgan nepatīkamā tonī teica jau iepriekš tajā vakarā no zāles daudz dzirdēto: "Pēdējā dziesma!" Paldies visiem faniem, kuri atbrauca vai atnāca uz šo koncertu - ja nebūtu jūs, tā būtu bijusi pilnīga izgāšanās.
  
  Šī apraksta epilogā var lasīt secinājumus, ka visticamāk vairs nekad nespēlēsim vietās, par kurām neesam pārliecināti, ka mūs tur gaida. Šis bija mans otrais koncerts "Melno cepurīšu balerijā"; pirmais bija ar citu grupu, bet arī tas atstāja sliktu pēcgaršu tieši cilvēku dēļ - likās, ka visiem, atskaitot organizatorus un ar viņiem saistītos, ir gluži vienkārši vienalga. Laikam būs jāsāk mācīties no pieredzes un jāpārstāj atkārtot vienas un tās pašas kļūdas. Pirms pāris dienām par šo pašu tēmu ("koncerti, vietas un cilvēki") parunāju ar Baložu Pilnu Pagalmu bundzinieku Uldi. Viņš sacīja tieši to pašu - nav jēgas braukt tur, kur gandrīz nevienam nekas, ko tu piedāvā, neinteresē - tā var sabojāt patīkamo "mēs esam grupa" izjūtu vai sliktākajā gadījumā palikt bez kāda zoba, heh. Bet šoreiz viss, par laimi, beidzās labi. Paldies tiem, kas atnāca - jūs esat fantastiski. Gaidiet "Fabrikas meitenes dziesmas" video - kaut kad februārī līdīsim laukā no savas alas, lai atkal kāptu uz skatuves, raaaawr (lača rūciens).
  
  P.S.
  Rekur divi jauni un diezgan normāli viģiki no radio NABA jubilejas: Fabrikas meitenes dziesma un Inga.
  
  
• 20 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 12/19/10 03:12 pm
• Britu menti paņirgājas par invalīdu-revolucionāru.
  Viņš vaicā: "Do you think i've could have posed a physical threat to from the seat of my wheelchair to an army of police officers armed with weapons [and also rules of engagement]?
  Intervētājs ir pilnīgs lohs, kuru vajadzētu momentā atlaist kā kauna traipu, kurš nespēj domāt, therefore nav domāts, lai runātu ar cilvēku, kurš visticamāk nav stulbs.
  Džeks, kuru viņi ieliks atlaistā intervētaja vietā, atbildētu: "No, good sir, I think not. But there's just something simply amazing in the idea that a guy in a wheelchair could have had an idea so powerful that it would start riots - governments would fall, the blood of policemen and revolutionaries running down the streets in cities everywhere, a total overthrow of a system. Or maybe it's just another uncommon phenomenon - a change of positions by the shepherd and the sheep."
  /rantmode off
  
• 2 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 12/19/10 07:15 pm
• "Man savulaik likās, ka Pitchfork ir stilīgi alternatīvās mūzikas apskatnieki, bet izrādās, ka tur faktiski dominē tikai popmūzika, seviški, ja apskatās pirmās vietas, khm, ieguvēju," nolaižot rokas, nodomāju Es.
  
• 2 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• media/logic fail
• 12/19/10 07:22 pm
• Es pēdējā laikā sen neesmu tik veselīgi smējies par ziņām:
  
  "Kad Asanžs 11.augustā ieradās Stokholmā uz šo semināru, mis A atļāva Asanžam palikt pie viņas vienistabas dzīvoklī un viņiem vairākkārt bija sekss. Saskaņā ar mis A sniegtām ziņām prokuratūrai Asanžs 14.augustā ar "nelikumīgu piespiešanu" panācis dzimumattiecības starp viņiem [nelikumīgi piespiežot vairākkārt, tipa turot gūstā?]. Savukārt Esanža rīcība 18.augustā raksturojama kā "seksuāla uzmācība", jo viņš seksā ar mis A nav lietojis prezervatīvu [fak, izrādās, ka esmu seksuāls maniaks], neraugoties uz viņas "skaidri izteiktu vēlēšanos" pēc tā lietošanas. [..] Mis W pastāstīja tiesai Lielbritānijā, ka Asanžam bijis sekss ar viņu bez prezervatīva, kamēr viņa bija aizmigusi [????????]. [..] Kad abas sievietes uzzināja, ka viņām bijusi līdzīga pieredze ar Asanžu, viņas 20.augustā devās uz Zviedrijas policiju, jo vēlējās saņemt padomu un bija nobažījušās par iespējamu inficēšanos ar HIV prezervatīva nelietošanas dēļ [jā, viņas noteikti pirmo reizi mūžā pisās bez prezervatīva]." - TVNET
  
  Ai, vissmieklīgākais man tomēr šķiet meiteņu uzdrīkstēšanās fakts (gan jau labi apmaksāts) apgalvot absurdu pasaules priekšā. Viņām ir ļoti paveicies, ka viņu vārdi tiek turēti noslēpumā, citādāk visi rādītu ar pirkstu un smietos.
• 7 atstāja kaut koatstāj kaut ko