pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis - December 13th, 2009
December 13th, 2009
- par saskarsmi ar alkoholizētiem urlām un cilvēku gļēvumu
- 12/13/09 02:45 am
- Pirms 20 minūtēm ar savu meiteni gājām pa Barona ielu uz mājām. Pa ceļam mums piesējās divi diezgan piedzērušies urļaki. Viens no viņiem krieviski man vaicāja, vai esmu latvietis. Es atbildēju: "Jā." Ko gan citu teikt? "Nē"? Heh. Interesanta bija vīrieša reakcija: spējš naida uzplūds, it kā viņu būtu izzombējuši nīst visus, kas nav krievi, jau Staļina laikā. Viņš uzstāja, ka mans vectēvs kara laikā (Kura kara? Neviens no maniem vectēviem nekaroja) ir nošāvis krievus. Pavēlēja man notupties uz ceļiem un teica, ka nošaus mūs. Tipa aizskāra manas ar krimināllikumu aizsargātās tiesības: sabiedriskā miera traucēšana, huligānisms, draudi noslepkavot, nacionālā naida kurināšana. Vismaz vienu no visiem varētu inkriminēt. Mēs, saprasdami, ka konstruktīvs dialogs ar dzīvniekiem, kas nav pelnījuši saukties par cilvēku, nav iespējams, turpinājām ceļu. Tā viņi, mētādami tukšas, naidpilnas runas, pavadīja mūsu mierīgo pārīti divus, trīs kvartālus līdz mēs iegājām "Olimpiskajā" kazino un es piezvanīju mentiem. Sapratu, ka, ieejot telpās, pazaudēju viņus no redzes loka, tāpēc mentiem varēju pateikt tikai aptuvenu "aizgāja uz Vērmanes dārza pusi"; mentu busiņš parādījās 3 minūšu laikā. Nepamanīja mani, lai gan kliedzu, lai apstājas, jo likās, ka redzu šos psihopātus tālumā. Nekas, mācīšos no kļūdām. Varēju tomēr pie tā bāra durvīm nofočēt viņus ar mobīlo un iet uz iecirkni, lai taisa lietu. Nākošreiz. Goda vārds, tik spēcīgu degmi sen nebiju izjutis.
Man somā kā reiz bija gāzes baloniņš, tomēr nobijos, jo viņi bija divi un lielāki par mani. Es noteikti paspētu iepūst vienam acīs, bet otrs mani saķertu. Vai vēl ļaunāk - manu meiteni. Pārāk daudz riska faktoru. Ak jā, tas baloniņš ir pavecs, pustukšs - pirkts pirms daudz gadiem, es jau esmu tā 3. glabātājs. Jā, ja nu tas izrādās esam pārāk vājš vai vispār nedarbojas. Domājams, ja es būtu viens vai ar kādu biedru, tad vislabākais rīcības modelis būtu atbildes reakcija. Dialogs, diplomātija, bet, ja tas izgāztos, baloniņš acīs un fiziska aizturēšana, beigās izsaucot policiju.
Draugs, lūdzu, negriez šādiem slimajiem otru vaigu, kā to māca Jēzus, bet tā vietā labāk izvelc savu uzticamo ieroci, lai arī kas tas nebūtu - zvans mentiem, gāzes baloniņš, pārliecināšanas spējas vai Stīvena Sīgala skatiens -, dari visu, lai tas vairs neatkārtotos; vismaz no konkrēto agresoru puses.
Kur te mums, Latvijā, ir problēma? Cilvēki ir pārāk pasīvi (populistiski: tiesiskais nihilisms), un tas, manuprāt, ir visatļautības priekšnosacījums. Es zinu kādas trīs meitenes, kas pēdējā gaida laikā ir aplaupītas, piekautas vai apzagtas, bet neviena no viņām neziņoja policijai. Es saprotu, cilvēkiem nav ticības, ka tas kaut ko mainīs, bet tas ir vienīgais leģitīmais ceļš, kā mainīt šo situāciju. Vigilante justice un linča tiesa? Piedodiet, ja valsts iekārta ir pseidodemokrātiska, tad vismaz sabiedrība varētu uzvesties demokrātiski - solidāri cīnīties pret šādu cinisku noziedzību. Tas nemaz nav tik grūti - piezvani 112, tevi savieno ar rajona mentu iecirkni, pastāsti situāciju, noraksturo tipus un teic aptuvenu virzienu; tas situācijās, kāda šovakar gadījās mums. Un bieži vien ar rezultātiem! Zādzības vai laupīšanas gadījumā gan jāiet pa taisno uz iecirkni un viss smalki jāizstāsta. Jo, ja to neizdarīsi tu, kurš gan cits? Tavs brālis latvietis, tavs brālis draudzīgais krievs? Nē-ē, jo tu esi upuris. Nafig ļaut muļķiem staigāt apkārt? Lai viņi dirn savos cietumos un mīlē viens otru savdabīgos ceļos.
Uzskatu, ka šajā gadījumā nerīkošanās un vienaldzība ir augstākā gļēvuma pakāpe. Nezināji, ka tev, cilvēk, ir tiesības? Negaidi, ka kāds nolaidīsies no debesīm un izglābs tevi, šādos gadījumos lietas jātur savās rokās.
P.S.
Legalizēt alkoholu!
P.P.S.
Šeit varētu attīstīt diskusiju par alkohola ierobežošanu un marihuānas dekriminalizēšanu vai legalizēšanu, valstij pārņemot biznesu. Kāda starpība, vai valsts vadītāji pelna, tirgojot alkoholu vai marihuānu? Tā otra vismaz neizraisa vēlmi nosist citu cilvēku, iespējams, fiktīvu vēsturisku notikumu dēļ. Absurdais alkohola teātris.
-
35 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 12/13/09 05:02 pm
- A Colombian necktie is a method of execution where the victim's throat is slashed (with a knife or other sharp object) and their tongue is pulled out through the open wound.
-
0 atstāja kaut koatstāj kaut ko
Powered by Sviesta Ciba