June 17th, 2008

• pirmsjubilārais stāvoklis
• 6/17/08 01:06 am
• Jā, ser, melnie nāk. Un tas tomēr ir tik cikliski - ik gadu nedēļu vai divas pirms jubilejas - bet emocionālās reakcijas vienas un tās patšas. Izteikta pirmsjubilārā depresija.
  
  Mazliet izbrīna sava neapzinātā vēlme nepakļauties neizbēgamajam, pretoties "kārtējā gada" faktam, piepisties līdz tādam stāvoklim, kad tas viss gluži vienkārši vairs neskaitās. Izbrīna tāpēc, ka tas nav diezko prātīgi šādi domāt un darīt; es parasti sevi spēju kontrolēt bez īpašas piepūles. Un nav jau tā, ka man būtu bail no vecuma un tam klusiņām sekojošās nāves, vienkārši kļūst pretīgi, skatoties, cik pretīgi man kļūst un cik žēl man sevis paliek, vērojot, kā skrien garām gadi. Gribas mierināt sevi un teikt, ka patiesībā dzīve tikai tagad ir sākusies, vai nē, vēl labāk, tā vēl tikai sāksies kaut kad tad, kad būs iegūts tāds un tāds grāds tādās un tādās zinātnēs vai mākslās, tomēr līdzās tam labi apzinos, kā šī ideja degradē mani gluži tāpat, kā jebkuru citu cilvēku, kuram ir izvēles iespēja dabūt jebko no tā, kas tiek piedāvāts, un pat, ja piedāvājuma nav, tad gluži vienkārši paņemt to, kas ir.
  
  Bet tas viss ir sūds, jo es gribu dzīvot uz salas, kur iepriekš nav dzīvojis neviens, Es paņemtu līdz savu mīļāko meiteni, daudz draugus un ienaidniekus, un viņi pēc manas nāves viņi varētu iet dirst. Sala vienkārši noslīktu, visiem korī bļaujot: "PIEDRĀZT BEZAPZIŅU, PIEDRĀZT TO VISU HUIŅU!"
  
  Un tā mūsu senču gari varētu iet nahuj. Tā būtu jauna ēra. Vismaz es ik gadu vairs nejustos tik nesaprasts.
• 9 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 6/17/08 06:48 pm
• Nesen pabeidzu skatīties "Trailer Park Boys" pēdējo sezonu un tikai tagad, netīšām apskatot kaut kādas kāzu bildes, sapratu, ka affair taču totāli izskatās pēc seriāla galvenā tēla Rikija (kreisajā pusē).
  
• 11 atstāja kaut koatstāj kaut ko