pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis - November 23rd, 2005
November 23rd, 2005
- 11/23/05 03:36 pm
- Vai cilvēki, kurus mēs redzam sapņos, īstenībā pastāv?
Ja jā, tad meklēju apmēram 24 gadīgu (izskatās pēc padsmitgadnieces), 160/165cm garu meiteni ar melniem matiem, kas gari ganrīz līdz pleciem, kalsna ar plānām lūpām un avantūristes garu. Patīk divlatu monētas; savā ziņā viņa ir kleptomāne - patīk ņemt nozagtas lietas. Pazaudēju niecīgā mūzikas festivālā, kādā mežā 40 kilometru rādiusā no Rīgas; tur uzstājās Kartāga, varētu būt, ka viņi tajā laikā vēl bija deviņdesmito vidū. Tur var nokļūt ar vilcienu, izkāpjot pirmajā vai otrajā pieturā. Netālu no minifestivāla norises vietas atrodas neliels pašapkalpošanās veikals.
Neaizgāju uz skolu, bet manā kontā ir skaists sapnis.
Pamodos un nodomāju: "Trīs." Beigas aizmirsu... kā vienmēr.
-
3 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- turpinot
- 11/23/05 03:52 pm
- Bļin, es sapratu! Sapnī viņai bija apmēram 15, kaut gan viņa apgalvoja, ka ir 24! Es patiešām atrados 1996. gadā. Un tagad, 2005tajā, viņai ir 24 gadi! Tagad es sāku otru meklēšanu (tas nenozīmē, ka pirmā tiek pārtraukta). Meklēju meiteni, kas 14/15/16 gadu vecumā izskatījās tā, kā es noraksturoju iepriekš.
-
2 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- esmu jūtīgs
- 11/23/05 10:51 pm
- Signes spiests, vakarnakt noskatījos Dogvilu. Stilīga jau tā filma, tikai nevarēju saprast, vai aktieri tēlo labi vai slikti, jo operātora devums ir pārāk indī. Teikšu, ka kopumā man nepatika, jo esmu parasts ogļracis, kas atnāk no darba pārguris, piekauj sievu, aiztiek meitu un ēd boršču, un pēc tam iekrīt dīvānā un ar hromēta metāla apkaltu pulti pārlec no vakara ziņām uz kādu bojeviku. Sākums bija neciešami garlaicīgs, kā amatiera filmēta amatieru teātra izrāde - bez jebkādas dinamikas un aktieru kaisles. Bet tādās filmās būtībā speciāli ir jātēlo sūdīgi. Un operātora darbam, protams, jābūt tādam pašam. Beigas gan bija labas. Un tā izcili banālā frāze, ka, redz, pašam kaut kas jāizdara, lai notiktu, bla bla, izkāp no mašīnas, atvainojies un nošauj, perfekti iederējās. Tomēr beigas neatsver sākumu. Un man nepatika. Tik ilgi es tiku mocīts, gluži kā lasot "Svešinieka" beigas. Bet tomēr tās bija labas beigas, vismaz filma mani netraumēja.
-
17 atstāja kaut koatstāj kaut ko
Powered by Sviesta Ciba