November 3rd, 2005

• 11/3/05 12:30 am

• Man ļoti patīk braukt garām piecstāvenei, kur mīt artizar. Pirms divām nedēļām viņa dzīvokļa virtuves logā redzēju kailu vīrieti, kas stalti izslējies stāvēja... un nekustējās. Šodien turpat esošās krievu skolas pamanīju uzrakstu, kas man uzlaboja omu visai atlikušajai dienai. Atmiņā palicis kas tāds:

  Брось книгу
  Взял винтовку

  НБП

  Nebrīnītos, ja pats artizar būtu pielics rioku šī lozunga tapšanā, kaut kas man teica, ka viņš agrāk bija komunists!

• Current Music: Swans - Sex, God, Sex
• 3 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• metam monētas
• 11/3/05 12:58 am
• Vispār es esmu ļoti līdzīgs tam ērģelniekam no Heses "Demiana". Bet tomēr tikai mazliet. Tāpēc laikam neesmu viņam līdzīgs. Nav ko lasīt.
• 2 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• sentimentālas atmiņas
• 11/3/05 10:27 pm
• Gribu dzīvot, gribu beigt.
• 2 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• Āgenskalns revisited
• 11/3/05 10:53 pm
• Šodien ar jauko Signi kārtīgi izstaigājām vietas, kas visstiprāk iespiedušās atmiņā. Bijām uz betona klona, ko, starp citu, pirms kāda laika šeit pat pieminēju. Mans kroplais ēdenes dārzs ir pārtapis par nekoptu un izcirstu mazdārziņu. Izskatās pēc veca, mirstoša cilvēka. Kaut gan nē, iztiksim bez vārda 'mirstošs', tas skan absurdi. Mēs visi mirstam.
  Smaržīgie, miniatūrie koka šķūņi nav nojaukti. Strazdu- 1 ir saglabājusi savu postsociālistisko burvību - joprojām nav noasfaltēti ceļi, veci dīvāni tiek saspārdīti un iemesti trūdošu lapu kaudzēs un ārdurvis uz otro stāvu kā agrāk ir vaļā., tuvumā nav neviena pašapkalpošanās veikala. Atceros, kā es ar savu bērnības draudzeni Kristu A. dzēru buratino no stiklenēm un uzkodu žāvētus banānus, apkārt viss bija sazēlis tumši zaļā krāsā. Lejup pa ielu kāds laboja savu jauno vācu automobīli.
  Pirmo reizi ieraudzīju, kā mana bērnība, mana māja, izskatās no priekšpuses (sanāk, ka ieeja bija sānos; māja ir spocīgi stāva), agrāk biju pārāk īss, lai redzētu pāri lielajam dēļu žogam. Laikam arī nebija vēlēšanās. Saglabājušās tās pašas koka kapnes, uz kurām spēlējos ar alvas zaldātiņiem. Kā arī trepes uz otro stāvu nav nomainītas. Pateicoties tām es esmu šāds.
  
  Laikam ejot, viss ir sarucis smieklīgi mazos izmēros.
• 16 atstāja kaut koatstāj kaut ko