| |
[May. 3rd, 2006|09:40 pm] |
|
Tas ir tā kā tāds sava veida krusts.. Tev tas vienkārši ir jānes un iespējams,lai arī cik tas dīvaini nešķistu, pat jābūt par to pateicīgam. Ir tikai dažādi brīži un atšķirīgs ceļa reljefs.. Vienubrīdi Tev iet grūtāk,citu mazliet vieglāk,bet lai nu kā, Tu to nes. Šodien es mazliet kāpju kalnā.. jūtos noguris un ilgojos tuvības, siltuma, miera, sarunām, mīļas "ritināšanās" un vienkārši mājām. Cilvēcīgi. Bet nereāli..Tādi lūk man šodien svētki. Palasīt un doties gulēt. |
|
|
| |
[May. 3rd, 2006|10:10 pm] |
|
Un reizem mazlietiņ egoistiski man šķiet,ka tomēr nemaz neesmu pelnījis to visu tik ļoti. Jo no tiesas tik sasodīti vēlos tikai labu un esmu tikai cilvēks ar savām vājībām,kļūdām un nepilnībām,kurš vēlās tikt sadzirdēts un kuram tiktu dota kaut jelkāda iespēja būt tur un dzīvot tā, kā saka viņa sirds. Kaut gan varbūt es vienkārši šo iespēju nespēju saskatīt..un varbūt visa šī ellīte ari ir tā pati iespēja un nopelnītā balva. Pliekani un pasalkani atkal sanāca,bet tā višš ir.. Pai,pai nav nepieciešams. |
|
|