| |
[Apr. 22nd, 2006|09:30 am] |
|
Kāds te kādreiz raxtīja,ka laimīgi un apmierināti cilvēki ir garlaicīgi un viniem nav,ko teikt un par ko rakstīt..Patiesībā tas pats ir arī ar nelaimīgajiem,atšķirība vienīgi tajā,ka šie vienā laidā domā un vāvuļo par vienu un to pašu,kas principā ir identiski.. Tieši tādēļ,neko neteikšu.. |
|
|
| |
[Apr. 22nd, 2006|04:39 pm] |
|
Šodien pārvietojot ķieģeļu un akmeņu kaudzi no punka 'a' uz punktu 'b', kaa ari paraugoties spogulī, ar prieku konstatēju,ka pēc 3 mēnešu regulāra darba ar sevi,esmu atguvis labu fizisko formu (iespejams labāko kāda man jelkad bijusi) kā arī atgriezies pieklājīga un sev atbilstoša svara kategorijā.. Pārsteidzoši, bet esmu atguvis gandriz 10 kg.. Apziņa,ka spēj daudz maz tikt galā vismaz ar savu ķermeni, (ko gan lāgā nevarētu teikt par galvu) mazliet uzlabo omu un nomierina.. |
|
|
| |
[Apr. 22nd, 2006|04:56 pm] |
|
Par patiešām labi padarītu darbu Tu saņem relatīvi lielu čupu ar naudu..Pēc pavisam maza brītiņa Tu jau esi no tās šķīries un ne sūda neesi dabūjis pretī..Bļe kā man tas ir noriebies... Pat ar visu to, ka, pa lielam, nauda kā tāda man nespēlē primāru un pat ne sekundāru lomu,reizēm man tomēr arī kaut ko sagribās..Nu piemēram, daudz maz taisnas brilles vai kādu glītu apģērba gabalu, 5 gadus veco dzinsu vietā..Vai iespēju iekāpt savā mašīnā un kaut kur nokļūt,bez citu personu tribulierēšanas..Bet drīz.Pavisam drīz būšu vismaz no šīs sūdu bedres ārā. Un,kas svarīgi, ar tīru sirdsapziņu.. |
|
|