| |
[Jan. 19th, 2006|08:52 am] |
Skumiigi shoriit.. Par sevi, par liidzcilveekiem un vienkaarshi taapat.
Cilveeciskas ilgas un nespeeja shiis ilgas piepildiit, skietami, ir viens galvenajiem sho emociju generatoriem.
Savukaart, skiet, galvenaa lieta peec, kuras laudis visvairaak ilgojas un tiecas, bet biezi savaa lepnumaa nespeej atziit ir "vajadziiba buut kaadam vajadziigam un otraadi"..
Nezinu...Varbuut es vienkaarshi keru veeju.. bet piemaaniit sevi man neizdodas. |
|
|
| |
[Jan. 19th, 2006|12:40 pm] |
Gribeetos mazliet paciiksteet un varbuut beidzot sagaidiit, kad reiz kaut kas notiktos taa kaa es no sirds veeleetos..
Bet jeegas no taa nekaadas.. Ne no iideeshanas, ne apzinaatas agresiivas ofensiivas, ne no paardomaatas, taktiskas kluseeshanas un aizsardziibas strateegijas.. Sen paarbaudiits..
Tad nu seedi vien, nomierinies, straadaa un neiidi te. Cik nu katram ir dots tik arii jaanes..
Amen! |
|
|
| |
[Jan. 19th, 2006|04:43 pm] |
Skriet, skriet un veelreiz skriet!
Te nav variantu - man ir jaadodas skriet. |
|
|