| nakts/ rīts |
[Oct. 12th, 2005|08:58 am] |
| [ | music |
| | Dave Matthews Band | ] |
0:12 AM - guli un nelietīgi reāli sapņo, ka atrodies pavisam citā gultā (SAVĀ, kas ne mazsvarīgi), ar pavisam citu novietojumu telpā un nepavisam ne blakus spilvenam, kurš tik pat nelietīgā kārtā ir pamanījies sasniegt ~36.6 C temperatūru.. Tad pēkšņi ar palecienu modies, un īsu, bet reti pretīgu brīdi, nespēj saprast, kur Tu tagad esi.. Pilnīga dezorientācija, kam seko reti rūgta vilšanās sajūta.
Dodies uz virtuvi pēc ūdens un labu brīdi lauj tam skalot projām paniski rūgto garšu. Ar mainīgām sekmēm..
03:23 AM Pamodies un vaļējām acīm sāc skatīties griestos, kur žalūziju ēnas spēlējas mēness gaismā un klausīties lielpilsētai tik netipiskajā klusumā.
03:29 AM Un tad viss sākās no gala. Pa īstam.. Sākot ar nepadarītajiem darbiem un atkarībām, beidzot ar domām par mīļoto sievieti, kura droši vien laimīgi guļ tur otrā, klusuma ielenktās pilsētas galā.. Ko tik cilvēks nav spējīgs izdomāt 4os no rīta.. Nav pat vērts atreferēt.. Sākot ar klusām lūgšanu tipa sarunām ar kādu augstāku spēku, beidzot ar izmisīgiem mēģinājumiem radīt "projektu" savas dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Šķiet Remarks šo laiku nosauca par "kluso pašnāvību stundu".. Īsi pirms rītausmas.. Un, ziniet, trāpīgi.. Pārliecinos atkal un atkal..
Tā nu šādā stāvoklī pavadi kādas 2 h un iegrimsti lēnā miegā, ko grūti atsķirt no nomoda, lai pamostos mēreni noguris, ar līdz pēdējam uzvilktiem nerviem, tomēr vienlaicīgi tādu kā sakārtotības sajūtu un dotos uz darbu turpināt pildīt savu patērētāja misiju.
Man kaut kā šķita, ka mani kāds saklausīja..
Dīvaina sajūta, bet fakts.. |
|
|