|
Jun. 26th, 2006|09:19 am |
kārtējo reizi konstatēju, ka jo īpašu prieku man sagādā iespēja saimnieciski - fiziski rosīties.
pļaut zāli, cirst malku, elpot svaigu gaisu, whatever.
apsēdos te šodien savā bezgaisa darba telpā un asi konstatēju kā man te viss ir noriebies.
vēl šorīt iedomājos par to kā savulaik šad tad varēju Tev kāpjot ārā no dušas tā mīļi aplikt lielo, pelēko dvieli ap slapjajiem pleciem..
pilnīgs nieks, bet tajā pašā laikā tik svarīgi, jo šķiet, tieši no tiem jau arī veidojās ļaužu savstarpējās attiecības.
par ko tik, pie velna, es neiedomājos..
tomēr mierīgs. |
|