Droši vien, ka viena liela daļa ciboņu tagad jau ir citur un šo vietni vairs savai blogošanai nelietos. Un tas, ka watt savulaik attaisnoja cibas pārdošanu ar to, ka projekts ir sen pāraudzis viena cilvēka varēšanu ir sūds. Es, protams, nelienu watta kabatā un man ir dziļi vienalga, cik viņš šajā darījumā nopelnīja, bet, ziniet, viss dūca kā bitīte, kad projektu administrēja watt. Nu kur, ibio, sia Inbokss skatās, ka šitā kauj nost savas investīcijas. Kāda gan ir jēga no projekta, kurš ir nestabils un no kura visi bēg prom?
Visas bankas kaut kā saaktivizējušās ar tiem pensiju līmeņu piedāvājumiem. Pēkšņi visām bankām savajagās darba ļaužu pensiju laist caur savām maltuvēm. Es drīzāk jūtos kā upuris, nevis kā klients, kad man bankā iedod VSAA papīru un bezmaz piespiež to parakstīt, tikai lai tie pāris lati nonāktu bankas rīcībā. Sola jau sazin ko, bet kā es varu zināt, ko es darīšu pēc gadiem piecdesmit?
Bet vismaz šovakar Vecrīgā bija ziemassvētku smarža - karstvīns un piparkūkas, tikai vakarvakara sniega pietrūka.