Man kaimiņos ir viena dikti jauka 4 gadus veca meitiņa, kas mani trepēs satiekot saka - ja tebja ņe ļubļu. Sākuma mulsu. Noteicu - ja tebja tože.
Tagad ir pierasts. Un labak tā - labak, ka tieši pasaka :)

Kaut gan, patiesībā, mums ir labas attiecības. Un ļubiķ kaimiņus nav obligāti.

Ak, un atkal ir pasākumi ar augšstāva duņku maņku. Atkal ūdens. Atkal man griesti aplieti. Un atkal mēs viņai ūdeni nedodam.


Un tie aizmuguras ķiķinātāji...
Skolā jau ar savulaik tādu netrūka :)
Vai tad pats nekad tā zvaigajis neesi?
Nu var jau būt, ka nē.


Ai, ejam kādu atspārdīt!
Besī ārā!