viņš paņēma textu un pabīdīja septiņus metrus pa labi, tā, lai texts nu būtu saulītes apspīdēs. un texts sasila, mirdzēja un priecēja visus, kas textu lasīja. texts nedomāja, jo citi jau domāja textu. textam bija labi tāpat vien - saulītē. ja vien saulīte mācētu lasīt, tad noteikti textu izlasītu, bet saulītei pietika ar to, ka viņa varēja textu sildīt.
ēzelis nekad mūžā nebija redzējis textu. nodomāja, ka tā ir zāle, ņēma un apēda!