|
|
5. Jūnijs 2007
00:46
Na medveģa poidu bez vintofki, s mjodom poidu i s salom.
Pagājušajā gadā mans kaimiņš nebija mans kaimiņš.
Ai, gribu uz Magadanu. Tā vienkārši. Gribu Sibīriju. Liekas, ka tur varbūt vēl ir palicis kkas īsts. Varbūt.
23:09
Sarunās Sarunas?
Tad tu vienkārši runā ar cilvēku un liekas, ka saruna ir patiešām sakarīga un ar jēgu līdz brīdim, kad sarunu biedrs nekontextā sāk runāt par kkādu mistisku krāsošanu, lietām, kas nekādi nav saistītas ar sarunas iesākumā bīdītajiem objektiem. Un paveras jauni apvāršņi un rodas jauni tēli un, liekas, ka saruna var ievilties +bezgalībā, ja vien to neaptur kāds mistisks ne_mūs_radīts beakpoinc. Ko liekas!? Tā ir, tā vienkārši ir! Jēga, nejēga, tas viss ir relatīvi. Es domāju, ka sarunas kvalitātes viens no galvenajiem mēriem ir runātāja un uzklausītāja izjūtas, sajūtas, jūtas, vibrācijas, feelings, whateva..
Ja vien komunicētāji sarunas laikā gūst pozitīvas emocijas, tad saruna ir vērtējama ar + zīmi, nav svarīgs vairs tās saturs.
Vakar kaimiņš bija ienācis. Pēc brīža izgājis viņš arī bija. Bet pa to starpu mēs runājām par sauli, mēnesi, anti-sauli un anti_mēnesi, putniem, zāli, sāli, dubļiem, smiltīm, gumiju, melnajiem caurumiem, diferenciālvienādojumiem, konzervu bundžām, tārpiem, lemūriem, kovārņiem, kalmāriem un vēl par daudzām nozīmīgām lietām, gan mīkstām, gan cietām, par laimi, par nāvi, par dzīvi, kapiem, kapakmeņiem, zebrām un gumijas peņiem, par asarām, smaidiem, futbolu, badmintonu un praidiem.
Rīt, kad kaimiņš būs pamodies no dzēruma, es no veikala atnesīšu neko, jo parasti, kad viņš mostas, veikals ir ciet. Aiziesim uz veikalu vēlāk, lai prieks būtu lielāks, speciāli iesim lēnāk. Tad veikalā nopirksim. Un būs sākusie jauna diena ar savu nosaukumu un smaržu. Hmm, vispār arī ar garšu. Katrai dienai taču ir arī garša. Šodien tā garšoja pēc.. greipfrūta.
|