Pile nokrīt tev uz pieres, notek gar degunu, ietek mutē, un tu sajūti, sajūti, sajūti, jūti dzīvību?
Tu ej gar ceļa malu. Pa ceļa otru pusi iet Zebra. Uz ceļa ļļoti intensīva satiksme - automobiļi, traktori, autobusi, busi, riteņi, paraplāni, planieri un reaktīvās lidmašīnas. Zebra aukstasinīgi pagriežas un iet pāri ceļam, zebru intensīvā satiksme nebiedē. Tu ieplet acis, satiskme stājas, ir sadursmes, sasisti lukturi un aplauzti spoguļi. Bet zebra grib vienkārši parunāt. Parunāt?
Lauka vidū stāv nomiris Ozols. Jau daudzus gadus stāv. Es vēl nebiju dzimis, kad stāvēja. Piegāju šim klāt tagad, zeltainā rapša ziedēšanas laikā, vaicāju -'Jau nez cik sen miris esi, Ozol, kāpēc vēl stāvi?' Viņš vēsi atbildēja ar jautājumu - 'A ko man, puikiņ, sēdēt? Sēdēt, ko?'