|
|
16. Aprīlis 2007
23:23
Nu t;ā.
Krēslam bija atvāzusies atzveltne, viņš bija lauzts. Reiz, savos labākajos laikos, kad uz viņa vēl sēdēja resnā šefa pakaļa un apkopēja slaucīja nosēdušos putekļus no viņa kājām, vienīgais ko Krēsls redzēja bija negaumīgi iekārtotās biroja telpas un mūždien neapmierinātie darbinieki, kuru galvenais uzdevums, kā Krēslam likās, bija vien_otra apmelošana un nomelnošana. Tagad Krēsls bija lauzts. Kādas Krēslam ne visai izprotamas rotaļas rezultātā, ko nereti mēdza spēlēt šefs ar savu manāmi korpulento, bet pēc sejas visai piemīlīgo sekretāri, Krēsla atzveltne nebija izturējusi. Krēsls bija lauzts.
Tagad Krēsla skatienam pavērās debesis. Un kaijas, daudz, daudz kaiju!
|