|
|
23. Februāris 2007
00:04
Putni dzied.
Šodien pusdienlaikā dzirdēju pavasara putniņus čivinām, goda vārds, nemeloju. Un kāpēc lai nečivinātu, tāds foršs laiciņs ārā!
Pēdējā laikā kkādi drūmie psihes traucējumi, pa naktīm kaut kas pazūd un tad ir jāmeklē, līdz pamodies un saproti, ka nekas jau nav pazudis, varbūt vienīgi veselais saprāts.
Vakar bija treš - diena. Trash - day laikam angliski būtu. Bet nav jau tik traki.
'Rudens kā rudens, biezie un gājputni laižas uz Nīlu..'
Pamocīju Fotoveikalu. Varbūt, ka otrādi. Interesanta padarīšana tomēr. Patīk, ka visas tās fiškas tomēr ir bezgalīgas, tur dzimst jaunas pasaules un tēli.
Mani uzjautrina tas, ka daži(vispār jau diezgan daudzi) indivīdi kunkst - ai, mani jau neviens nesaprot, es esmu savādāks(a) kā visi pārējie. Man laikam ir otrādi, mani saprot visi, vien es muļķis dažreiz nevaru visu saprast, izprast, noprast utml. :D vispār kad vārdu, kaut vai pazīstamu pamoca visādos veidos, atkārto vairākas reizes, sakārto un pakārto, tad sāk likties, kas tas ellē ratā par vārdu un, kas tā vispār par valodu, ko es runāju!? kā es te vispār nokļuvu un vai es vispār esmu kā tāds. vai kā tāts vai kā tāc vai kā stāds vai kā stāc vai labāk stāt!?
Liekas, ka Dienvidāfrikā snieg! tā jau nekas, tik ziloņu žēl.
Liekas, ka esi paēdis, bet tomēr gribas vēl un vēl!
Sakravāju ceļa somu, apāvu basas kājas. Lielceļa malā.
Priekšā Septiņpadsmit pavasara mirkļi ar plakātiem - 'UZ SAULAINO TĀLI!->>' Nez, kad tikšu galā?
Grāvī ezītis trušiem plūc noputējušu zāli.
|