Nu ir jau svarīgi darīt fizisku darbu. Ir svarīgi sist dēļos naglas, zāģēt, celt, vilkt un rakt. A kā gan savādāt zināsi, ka esi? Domāt? Domāt arī vajaga, bet ezītis arī miglā domāja. Viņam vienkārši paveicās, ka ir tāds lācītis, kas neprātīgi par ezīti satraucas. Tā riktīgi! Pa īstam. Un ir jau svarīgi iedzert aveņu tējiņu pēc neprātīgas pastaigas pa miglu.
Redz, citreiz liekas, ka vienīgā pareizā rīcība ir kaut kā darīšana, labāk bez apdomas, uzreiz, pēc pirmā sirds impulsa, jo reizēm tas mūsu smadzeņu neitronu tīkls var tikai piečakarēt, jo evolūcijas gaitā pārstrādātie pareizā ceļa pārmeklēšanas algoritmi cilvēku var nogurdināt līdz nāvei, nekādu labu ceļu nemaz neatrodot. Tā ir, smadzenēm ir ļoti liela kapacitāte, tās ir jaudīgs patērētājs, kas ne vienmēr attaisno sevis iztērētos resursus! Bet bez tām, jāatdzīstas, arī tomēr būtu vāks. Un, kad vāks virsū, tad sauli neredzi!