|
|
28. Janvāris 2007
13:50
nu ir jau svarīgi
ir brīžiem svarīgi no kuras vietas skatās. nu vispār no visurienes var redzēt, bet priks, ka kkādas kļudas pēc tu tomēr tiec nosēdināts manāmi labākā vietā, no kuras arī labāk viss ir redzams. bet, vispār kopsummaa man kkā nepatika. nu nav jau tā, ka vispār ne, bet nu tā, pa kādiemm 65,43 procentiem taka patika un pa tiem pārējiem taka ne visai.
a ziema vispār ir forša štella, aukstāku tikai vajaga, lai nedēļas beigās var braukt bļitkot. un vispār tā īsti ziemīgi atsalt arī ir forši. tfu,tfu,tfu mani tās visas smirdīgās slimības arī neņem. slimībām jārāda mēle, jā - paņirgājās par tām, tad tās vienkārši nobīstas un tevi neņem!
nu es protams nezinu, kā tas izskatās no lielās masas viedokļa, bet man, piemēram, liekas normāli janvārī, kad laiciņš arī ārā foršs, aizlaist uz jūru. jo jūra jau paliek jūra, vienalga, rudens, vasara, pavasaris, ziema vai svētdiena. un jūra mainās un tas ir skaisti. un man drusku no jūras bail. drusku taka respekc, tādēļ vienēr tai atdodu godu, tā klusiņām paklusējot un esot jūrā. mēs jau būtībā arī esam jūra, reizēm tik mierīgi un silti un reizēm trakojoši, skarbi, vētraini, neparedzmi un bīstami. cilvēks! tomēr tāds dīvains vārds. vēks, vēēēks!
tomēr ir labi, ka reizēm var tā apsēsties un dzirdēt kā klabi. un jo ātrāk klab, jo ātrāk tas kursors skrien. taa ir tāda kā aksioma - burtam nekad kursoru nepanākt! tas tāpat kā trijstūra iekšējo leņķu summa ir 180 grādi. karsts tur tomēr iekšā! bet vispār visu var apgāzt, jo mēs ne velna nezinam. un forši ir apgāzt daudz daudz domino kauliņus, kādus 30 komplektus, piemēram. salikt tikai baigi čakarīgi! Zvēra pacietību vajaga, tāda tikai reizēm nāk, reizēm arī nenāk vai vienkārši kkur noslēpusies. cilvēks ir slinks tomēr. un nepacietīgs. dīvāns cilvēks dzīvnieks.
|