10. Augusts 2006

16:39
Slājējs

Nepatīk man tie sabiedriskie, ja ir laiks iet ar kājām. Aizstaigāju šodien līdz centram, vajadzēja. Nesteidzos. 50 min., 6232 soļi un galā. Burvīgs laiks. Izdarīju, kas darāms. Laimīgs. Bez naudas, jo visu atstāju mājās. Forši, atpakaļ arī būs jaiet ar kājām. Apsēdos Vērmanītī ta patālāk no cilvēkiem(10 metru radiusa princips) un uzpīpēju. Nesmēķētajiem cigarete dūms reizēm sagādā lielāku baudu, bet man ne silts, ne auksts, es taču nezinu, kāds man ir statuss.
Visu atpakaļceļu ausīs skanēja radio SWH rock. Kāda dāma pazaudējusi gadu vecu persiešu kaķenīti, kas it kā atsaucoties uz vārdu Saidrīte, vai kaut kā tā. Neticu tomēr, ka sveši kaķi kādam atsauksies. Kaķenīte drīzāk sameklēs kādu kārtīgu sētas runci un finālā atslauksies!
Reizēm ir patīkami, ka ausīs kaut kas skan, bet reizēm vienkārši gribas baudit klusumu un to nevainīgo, nedzirdamo, bet uzmācīgo pīīīī. Nav absolūta klusuma, nav! Nevajag jau arī.
Mājās nekas nav mainījies, izrautais utp mētājas zemē - simboliska īstas realitātes ainiņa. Atdzisusi pusizdzerta melnā, patīkams atsvaidzinošs sīvums.