7. Augusts 2006
14:16
Liktenis.
Vakar vakarā uz balkona aizgājā kārtējās gudrās runas par esību, esmi, par me & Я un us и нас!
Liktenis. Šis negantais zvērs, kuru neviens no mirstīgajiem vaigā nav redzējis, tomēr katram ir savs viedoklis par tā esamību vai neesamību, ticamību vai neticamību un beigās par tā viennozīmīgo ietekmi uz mūsu skaisto un trauslo veidojumu, ko saucam par dzīvi.
----------
ja pastaav liktenis tad briiviiba nav iespeejama
[14:35:08] liellops says: ja ir briiviiba tad nav liktenja
[14:35:26] Ugolo says: ja es esmu brīvs tad es pats esmu liktenis?
[14:35:30] liellops says: vai tu juuties briivs?
[14:35:35] Ugolo says: jā
[14:35:36] liellops says: atbilde - nee
[14:35:38] liellops says: :)
[14:35:43] liellops says: kas tevi ierobezho?
[14:35:47] Ugolo says: a kas notiek ar mani?
[14:35:48] liellops says: atbilde - tu pats!
[14:35:51] liellops says: :)
[14:35:59] liellops says: taatad tu pats sev esi liktenis
[14:36:11] Ugolo says: a kur ir mans liktenis?
[14:36:33] liellops says: tavaa galvaa
----------
Es apgriežu savu galvu piecreiz ap savu asi. Mans kakls ir vītne. Savērpuma spēks galvu griež atpakaļ, un, centrbēdzes spēka ietekmē, liktenis aiziet pa pieskari. Nav vairs likteņa, nav! Mana galva ir atbrīvojusi veselu TB vietas tēliem, emocijām, skaņām, kustībām, pārdomām, visam, no kā mēs lipinām savu visdārgāko lolojumu -